Atkal bezmiegs. Naktī, nē, jau rīta pusē, kad es atvēru logu un brīdi lūkojos laukā, bija tāda tumšpelēka gaisma, un kaut kur uz ielas kāds ieklepojās.
Droši vien es nespēju aizmigt, jo domāju par viņu. Domāju par tiem nejēdzīgajiem sadzīviskajiem sīkumiem, kas uzpeld, kad divi cilvēki nakšņo kopā. Domāju par to, ka man ļoti nepatīk būt pilnībā kailai. Kaut kam vienmēr ir jāpiesedz ķermenis- ūdens strūklai no dušas, palaga mali vai pieskārienam.
Ja man jebkad ir bijusi kāda patiesa vēlēšanās attiecībā pret dzīvi, tad tā ir vēlēšanās kļūt par kādu citu.