Dažreiz es domāju par to, cik daudzsološi grāmatās izklausās vārds "viņa". Viņa, kas ir maiga un plūstoša. Viņa, kuras blūze silti saskaras ar ādu, un uz tās neizdīgst nodevīgi salšanas punktiņi. Viņa, kurai pēc skūšanās uz kaunuma neataug asi matiņu rugāji. Viņa, kurai noteikti ir kaut kāds mistiski pareizais ķermeņa svars, ne par daudz, ne par maz. Es mazliet pasmīnu par šo domu, un rakstot uz mana monitora uzsēžas naktstauriņš. Sāp galva.