Dažreiz ir labi tikai tādēļ vien, ka vari pasēdēt uz soliņa ārā, uzsmēķēt, un nemaz nesalst.

Dažreiz ir labi tikai tādēļ, ka kukaiņi atkal dejo virs āderēm.

Dažreiz ir labi tikai tādēļ, ka vakarā pēc izsmeļošas dienas tu sev uzvāri lielu tējas krūzi, kurai pielej nešķīstu grenadīna sīrupu, un tev vēl ir neredzēta jaunākā Revenge sērija. Un neko negribas, neko nevajag. Nogurums ir apēdis visu tavu apziņu. Un nolaizījis drupačas no šķīvja. Tikai pašā attālākajā tās stūrī, kaut kur aiz trejdeviņām jūrām, ir paslēpusies doma par Tevi(?), kā noslēpta ledusskapja slepenajā nodalījumā, kur Lielais Rijīgais Nekas nav ticis klāt. Doma kā gulēšana uz muguras siltā ezerā vasaras vidū, kad laiks ir bezgalīgs un nesāpīgs.