Atbildēšu Jums visiem, mīļajiem un jaukajiem. Man šķiet, ka mūsdienu (un mūsu vecuma) draudzības galvenā problēma ir tā, ka cilvēki draudzējas, kad tas ir ērti un izdevīgi. Tur arī zūd tā spēja definēt draugus. Īsts draugs man vairāk asociējas ar kaut ko pastāvīgāku, kaut ko ģimenes loceklim tuvāku. Varbūt mans apgalvojums šajā ierakstā ir paskarbs, bet reāli brīžos, kad gribas kādam uzlikt galvu uz pleca vai pačinkstēt par to, ka dzīve ir nejauka rotaļu biedrene, tāda cilvēka vienkārši nav. Ir daudz cilvēku, ar kuriem jauki papļāpāt, patējot abpusēji izdevīgos brīžos, un viss jau ir labi, un var jau viņi saukties par draugiem, tomēr ne gluži...ne līdz galam.