Un galīgi nav viegli vienmēr paturēt prātā, ka pretī arī ir cilvēks ar savām cerībām, ilgām un gaidām. Ne-pa-ceļam lēmums tad jau drīzāk pēc tam, ja nesanāk vēl pēc 100. mēģinājuma atrast kopīgu valodu jeb vienoties. Vispār jau ļoti grūti. Un, ja neesi gatavs mazliet piekāpties un panākt pretī (tādējādi savu reizi kādas gaidas atmetot, bet nekļūstot par vienīgo, kurš cenšas), tad droši vien nekāda draudzība nevar sanākt. Mūžīga balansa meklēšana. Tā es to saprotu. Ļoti grūts darbs, ko bieži gribas mest pie malas un, kā hestia raksta, kāpt vilcienā/autobusā un laisties prom. Es diezgan bieži nonāku tāda veida strupceļos, jo laikam jau ne vienmēr pielieku visas iespējamās pūles, lai vienotos, nemaz nerunājot, ka bieži nevaru saņemties otru vispār informēt par to, kas ar mani notiek konkrēto attiecību kontekstā.