Man nav laika šorīt. Man jāsatiek mana mīļākā kūkotāja. Bet debesis un sniegs šorīt guļ vienādi pelēkā tonī, guļ tādā rāmā mūžības miegā. Un ir tāda sajūta, ka dzīvē vairs nekas nevar atgadīties, notikt, jo viss jau ir bijis un vairāk arī nevajag. Nevajag iemīlēties, nevajag pat skumt. Vajag tikai aptīt halātu ap ribām un skatīties pa logu, un domāt par to, ka šopavasar vajadzētu iesēt vismaz salātus. Tomēr man nav laika šorīt. Jāsatiek mana mīļākā kūkotāja.