Es domāju par savu vecmāmiņu, kas sēž pie Liepājas dzīvokļa loga, un viņai pilnas atvilknes ar satīna veļu, kurā noslēptas tik daudz vecu bezfiltra cigarešu paciņu, ka pietiktu veselai armijai. Es domāju par to ostas ceļa izmaitāto jūrmalu ar veco piestātņu baļķiem un akmeņiem, un kapsētu, kurā klusi guļ mani gandrīz vienīgie senči. Es domāju par moliem un vientuļām bākām, ar to šausmīgo skaistumu, ko glabā šī pilsēta savās nomaļākajās un pelēkākajās vietās.