hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2011-12-16 07:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Deas Vail - A Lover's Charm

Mēness agrā ziemas rītā, izgrauzis sev caurumu debesu tumsā. Es sēžu savos matos, dažreiz šķiet, es vienmēr tikai sēžu savos matos. Šajos taisnajos, atkal jau uzmācīgi ataugušajos matos (it kā pati dzīve caur tiem man mītu uz papēžiem). Matos, kas nemaz nešķiet mani. Tie vienkārši tā ērti aug apkārt sejai, parocīgi, tomēr ar kaut kādu nolemtību un mūžvecu nicinājumu. Ar gadu desmitiem izauklētu drūmumu. Gribu frizieri. 



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pelnufeja
2011-12-16 22:48 (saite)
Man arī laikam mēdz būt kaut kāda līdzīga sajūta, ka pa garajiem matiem dzīve dzenas man pakaļ, tāpēc, kad šī sajūta kļūst pārāk grūta, es tos apgriežu un uz kādu laiku jūtos brīva. Nav, protams, pat jāpiebilst, ka tā ir iluzora brīvība.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2011-12-17 21:07 (saite)
Mana problēma ir tā, ka gribu tos apgriezt diezgan īsus, un frizieris, kuru vēlētos apmeklēt, maksā pārāk dārgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?