Tukšie koki un lēni izdziestošās debesis. Šī vēla rudens pēcpudienas aina, kurai mazliet izmisīgi gribas ieķerties svārku stērbelē un nelaist vaļā. Jo drīz viss būs citādāk. Drīz būs auksts, drīz beigsies gads, drīz sāksies ilgā, pelēkā muļļāšanās cauri ziemai. Laiks nekad nebūs skaistāks, piemērotāks kā tagad. Un es- nekad tik nenobriedusi, tik negatava to izdzīvot.