Man ir 27, un es jūtos veca un neglīta. Tas nav jāuztver burtiski. Es jau nedomāju, ka esmu veca vai neglīta. Vienkārši sajūta tāda. Kad man bija 20, man šķita, ka viss labākais dzīvē vēl būs. Bet tas ir tāds pateicīgs vecums- 20-25. Vispatīkamākais. Pēc 27 sāk kļūt bail. Tā īsti, patiesi bail par dzīvi kā tādu. Un tās ir tādas tumšas, aukstas bailes. Laikam ir tomēr kāds pamatots iemesls tam, ka šajā vecumā cilvēki parasti ir apprecējušies un saražojuši vai iecerējuši bērnus.