Tā sajūta ir ļoti manīga- tā, ka dzīve kaut kur notiek, kamēr sēdi pie monitora. Patiesībā jau nekas tāds nekur nenotiek. Vismaz man tā šķiet. Dažreiz liekas, ka dzīve vispār ir izsmēlusi savas notikšanas spējas. Bet būtībā jau viss ir tikai galvā- dzīve, bezvējš. Garlaicībai jau arī parasti nav ne vainas. Vai tam, ka neviens neraksta. Tikai dažkārt nedaudz skumdina.