Brīvdienām piemīt kaut kāda savāda piegarša. Tā vienmēr ir bijis. Padziļināta vientulības izteiksme, garāki vakari, dobjāks sals, tālākas lidmašīnas debesīs. Laiks, stiepjoties uz priekšu, liekas nogrimstam tumsā. Dzīve šķiet nolemta pazust svētdienas vakara rīklē. Darbadienas turpretī kaut kā ir spējīgas pārgremoties pašas.