hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2011-01-15 18:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:House Of Flying Daggers OST- Mei And Leo

Dažbrīd mani uzmācīgi vajā sajūta, ka esmu iesprūdusi kādā no Haruki Murakami grāmatām, kaut kur kādā lappusē starp rindiņām. Un netieku vairs ārā. Un tur ir kaut kā skumji un tukši reizē. Atceros, vienā no šīm naktīm iemiegot sev cītīgi mēģināju iestāstīt, ka skumjas ir dzīvības pazīme. Bet kas ir dzīvs? Varbūt dzīvas ir tikai skumjas pašas.

(Droši vien esmu iesprūdusi Aitas medīšanas piedzīvojumos 154.lappusē:
"Varbūt izklausās savādi, bet nezin kāpēc neliekas, ka tagad būtu tagad. Tāpat arī, ka es būtu es. Un tāpat arī- ka te būtu te. Tā ir vienmēr. Vienmēr tā, tā tas turpinās. Nu jau desmit gadu.")



(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?