hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2010-11-04 11:32:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Smoosh - Finnerödja

Diena, kā vienmēr, ir sākusies bez manis. Sastūmusi debesīs tumsnēji zilus mākoņu plankumus un izpludinājusi sauli bālganu tālumā aiz kokiem. Varbūt es sacietēju līdzīgi kādam Murakami varonim. Tas sākas kaut kur krūtīs vai plaušās. Es uzlieku plaukstu un jūtu, ka dzīve ir sabiezējusi kā veca krāsa bundžā.

Kad braucu 6.tramvajā, es reizēm nojaušu sevī izplatāmies indi- dzīvotgribas un atsvešinātības īpašo maisījumu. Kaut kā spalgi tas atbalsojas manās asinīs. Ziemā gaisā plīvo retas sniega pārslas, un vecas, melnā tērptas sievas ir sastājušās rindā zem pareizticīgo baznīcas kupoliem. Rudenī lapas ir savēlušās Krusta baznīcas pakājē kā garu, neķemmētu matu pakulas.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]augsne
2010-11-04 11:49 (saite)
Man 6. tramvajā ir līdzīgas sajūtas. Vakar biju Krusta baznīcā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2010-11-04 12:01 (saite)
Jā, tas ir īpašs tramvajs :)
Man vienmēr gribas ieiet Krusta baznīcā- tā ir mana mīļākā- bet vienmēr kautrējos. Neesmu tur iekšā bijusi varāk kā 10 gadus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?