Tur jau tas labākais- man nemaz nepatīk paplānas grāmatas, tām es vispār nevaru pieķerties. Man patīk, ja grāmata ievelk sevī un pieradina pie sevis, plānas grāmatas tam ir par īsu. Patiesībā droši vien vajag izvilkt no grāmatplaukta Umberto Eko Fuko svārstu un kārtējoreiz pārlasīt, esmu ganrīz vai pārliecināta, ka to gan es izlasītu līdz galam un vēl pasūdzētos par to, ka pārāk plāna.