Pietiktu ar to, ka es varētu ieritināties tevī un vienkārši pāris stundas tā pasnaust. Varbūt ziema tad aizmirstu atnākt kā mēnešiem ilga, tumšpelēka ēna, un man nekur nebūtu jābrauc, un kaislības, kas mūs plosa, zaudētu balsi, un melni putni nelidinātos pa priežu murskuļu piestumtām debesīm, un nodzeltējusi zāle nespēkā pār zemi negulētu kā nosirmojuši matu pavedieni- tik skumji.