hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2009-10-24 12:46:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nekad neesmu pārāk nopietni uztvērusi Remarka Sapņi ir viss, kas mums pieder (vai kaut kā tā), tomēr pēdējās dienās tas ir iesakņojies manā gaisā kā aukstuma drebuļi uz ādas- tik saldi- un tā, kā bērzi stāv tur- tālumā, gandrīz vai debesīs- un lēni šūpojas vējā kā mūžības spoki. Vai tā, kā jūra ir auksta, tāla un sveša paradīze ar savu marginālo horizontu. Miers un saticība ir tik vienkāršas un tik sasodīti neaizsniedzamas lietas, un es nebeidzu skumt pēc tām katru sekundi.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]savaadnieks
2009-11-16 01:53 (saite)
bet taa ir, jo vis kas te, nekad nebuus tik iists kaa sapnji.. Taa ir milziiga psaule, ar savu laiku un telpu, neprognozeejama, vienota, ar savu sapraatu.. ar savaam atbildeem un vel vairaak jautaajumiem. Starp citu man tur ir profesija.., es maacu cilvekeiem lidot ;) Neiznu via tu proti, bet ja neproti, tad atnaac, iemaaciishu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2009-11-30 09:04 (saite)
Man šķiet, ka protu. Bet ne bez traumām :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?