Franču popmūzika. Debesīs izplūdis negaiss. Es vairs neredzu cauri kokiem. Un nevēlos.

Nereti iedomājos, kā būtu, ja es tā vietā, lai stāvētu uz perona un izliktos, ka nepazīstu to personu divdesmit soļus tālāk, patiešām vairs to nepazītu. Ja mani faili pēkšņi būtu pārrakstīti un aizstāti ar kaut ko miglainu, un mani nespiestu viss uzkrātais informācijas daudzums kā audzējs, bojājot manus maņas orgānus. Kā būtu, ja es varētu kaut veicināt sevī tādu noskaņojumu, hipnotizēt sevī iekšā citādu informāciju, apmānīt sevi, manipulēt, pārstāt smakt. Ja es sev varētu iemācīt interesanti pavadīt nožēlojami īsās šejienes vasaras. Ja es sev varētu iemācīt interesanti pavadīt nožēlojami īso dzīvi.