Es zināju, ka Tu jau sapņo par Ziemassvētkiem :) Šajā ziņā mēs esam līdzīgas. Bet par dzīvi runājot- jā, tāda doma ir ļoti nomierinoša, kā jau visi attaisnojumi, kurus mēs izdomājam, lai slēptu no sevis savu nespēju. Tā ir taisnība- par dzīvi kā apģērbu, tomēr man ir problēmas sajust, ka es vispār kaut ko valkāju, vienalga ko un kā. Manas nedēļas iet arvien šķībāk- kā dzērājs, kas top arvien iereibušāks, kas arvien biežāk paceļ pie mutes savus simts gramus, līdz iestreipuļo grāvī.