Man vairs nav spēka. Es saduros ar durvīm, kuras nevaru atvērt. Man šķiet, tas sākās uz prāmja. Durvis, kas ved uz klāja, ir sasodīti grūti atveramas. Un tā es pieradu. Tagad problēmas sagādā tikšana ārā no veikaliem un citām sabiedriskajām vietām. Ieraugot sev priekšā durvis, es sajūtos bezspēcīga. Kā uzpūsta no gaisa, turklāt uzpūsta visai skopi. Man nav kaulu un iekšējo orgānu. Palikusi tikai āda, kas nožēlojami karājas garās, staipīgās strēmelēs. Kā kausēts siers. Nedaudz ielīmēts vasaras kurpēs. Velkas pa asfaltu.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Arī pārnestā nozīmē durvis atvērt man nepadodas.

Un vispār man ir apnikušas durvis kā tādas.

Tik daudz kā izjust apnikumu pret durvīm cilvēks droši var atļauties.