***
Mon 04.02.13 | 19:54
Ja nu kādam interesē,
Security Engineering – A Guide to Building Dependable Distributed Systems is now available free online in its entirety.
I’ve long been an advocate of open science and open publishing; all my scientific papers go online and I no longer even referee for publications that sit behind a paywall. But some people think books are different. I don’t agree.
http://www.lightbluetouchpaper.org/2 013/02/04/security-engineering-now-avail able-free-online/
Security Engineering – A Guide to Building Dependable Distributed Systems is now available free online in its entirety.
I’ve long been an advocate of open science and open publishing; all my scientific papers go online and I no longer even referee for publications that sit behind a paywall. But some people think books are different. I don’t agree.
http://www.lightbluetouchpaper.org/2
***
Sat 02.02.13 | 20:39
Ilgi domāju, vai man to vajag, bet nopirku trīs grāmatas uz papīra.
Tad domāju, ieskenēšu, atdošu papīru tālāk, lasīšu privāto e-kopiju.
Paskatījos, ka visas grāmatas plaši izmanto piezīmes un apakšlapas paskaidrojumus. Tas procesu padara garāku un darbietilpīgāku (ja vien negrib visu darīt gramatas elektroniski stilā, kuriem vienalga par kvalitāti, ka tik kvantitāte).
Bet vispār — tā tagad jauna mode, likt, nevis cipariņus, bet lapas malās pie rindām kaut kādus simbolus, tad grāmatas beigās uzskaitīt lapaspušu numurus, kur jāsameklē īstais skaidrojums?
Saprotu, ka ir lielās diskusijas — likt piezīmes beigās vai lapas apakšā. Bet šis paņēmiens laikam grib padarīt paskaidrojumus neuzkrītošākus, taču sanāk arī grūtāk izsekojamāki.
Bet vispār šī metode, ka norāde uz paskaidrojumu ir sānu joslā, nevis tekstā ar skaitli vai kaut ko citu (*), manāmi atvieglo skenēšanas procesa rezultāta rediģēšanu, it sevišķi, ja tās piezīmes ignorē.
Tad domāju, ieskenēšu, atdošu papīru tālāk, lasīšu privāto e-kopiju.
Paskatījos, ka visas grāmatas plaši izmanto piezīmes un apakšlapas paskaidrojumus. Tas procesu padara garāku un darbietilpīgāku (ja vien negrib visu darīt gramatas elektroniski stilā, kuriem vienalga par kvalitāti, ka tik kvantitāte).
Bet vispār — tā tagad jauna mode, likt, nevis cipariņus, bet lapas malās pie rindām kaut kādus simbolus, tad grāmatas beigās uzskaitīt lapaspušu numurus, kur jāsameklē īstais skaidrojums?
Saprotu, ka ir lielās diskusijas — likt piezīmes beigās vai lapas apakšā. Bet šis paņēmiens laikam grib padarīt paskaidrojumus neuzkrītošākus, taču sanāk arī grūtāk izsekojamāki.
Bet vispār šī metode, ka norāde uz paskaidrojumu ir sānu joslā, nevis tekstā ar skaitli vai kaut ko citu (*), manāmi atvieglo skenēšanas procesa rezultāta rediģēšanu, it sevišķi, ja tās piezīmes ignorē.
***
Thu 31.01.13 | 21:01
"Toreiz, tāpat kā tagad, izceļošanas kritiķi apšaubīja izceļotāju ētisko orientāciju, norādot, ka pareizi būtu būt mierā ar savu kārtu un lūgt Dievu, nevis prātot par to, kā radoši uzlabot savus dzīves apstākļus. Topošo muižnieku kapitālistu centieni pieturēt atbrīvoto darbaspēku sakrita ar nacionālās apziņas kultivētāju vēlmi pieturēt latviešu zemniekus, lai nostiprinātu latviešu tautu kā kultūras un, iespējams, politisku kopienu. Krišjānis Valdemārs, kurš pats nodarbojās ar zemes uzpirkšanu un pārdošanu Krievijā, tādējādi veicinādams izceļošanu, savā 19. gadsimta otrās puses vēstulē kādam Kurzemes mācītājam rakstīja, ka lielā zemnieku izceļošana varētu apdraudēt latviešu tautas veidošanos", 56. lpp
un zemnieki gribēja izceļot pēc brīvlaišanas, jo
"Zemnieki cieta "hronisku badu", un vācu laikraksti pat rakstīja par "dažādām sūnu sagatavošanas metodēm un no sākuma ieteica cept maizi no 1 daļas sūnām un 1 daļas miltiem, bet vēlāk, kad bads pieņēmās, šie paši laikraksti bija atraduši, ka arī no 1 daļas miltiem un 2 daļām Islandes sūnām iznāk laba zemnieku barība"" 55. lpp
avots: http://www.academia.edu/2296474/Aizbrau ksana_un_tuksums_Latvijas_laukos_starp_z udusam_un_iespejamam_nakotnem_Departure_ and_Emptiness_in_the_Latvian_Countryside _Between_Lost_and_Possible_Futures_
un zemnieki gribēja izceļot pēc brīvlaišanas, jo
"Zemnieki cieta "hronisku badu", un vācu laikraksti pat rakstīja par "dažādām sūnu sagatavošanas metodēm un no sākuma ieteica cept maizi no 1 daļas sūnām un 1 daļas miltiem, bet vēlāk, kad bads pieņēmās, šie paši laikraksti bija atraduši, ka arī no 1 daļas miltiem un 2 daļām Islandes sūnām iznāk laba zemnieku barība"" 55. lpp
avots: http://www.academia.edu/2296474/Aizbrau
***
Sat 22.12.12 | 22:22
Izrādās ir tāds BBC raidījumu cikls "The Grumpy Guide to ... " (tam nav nekāda sakara ar grumpy kaķi).
Un par aktuālo ir arī sērija "The Grumpy Guide to Christmas".
Komiķi mēģini smieklīgi-īdzīgi stāstīt par Ziemassvētkiem, nekas pārgalvīgi jautrs, bet tomēr patīkami.
Nevienam negaršo Ziemassvētku pudiņš.
http://www.bbc.co.uk/iplayer/episode/b0 0pk61h/The_Grumpy_Guide_To_Christmas/
var atrast arī pieejamākās platformās.
Priecīgus svētkus!
Un par aktuālo ir arī sērija "The Grumpy Guide to Christmas".
Komiķi mēģini smieklīgi-īdzīgi stāstīt par Ziemassvētkiem, nekas pārgalvīgi jautrs, bet tomēr patīkami.
Nevienam negaršo Ziemassvētku pudiņš.
http://www.bbc.co.uk/iplayer/episode/b0
var atrast arī pieejamākās platformās.
Priecīgus svētkus!
***
Wed 21.11.12 | 20:35
Lasu Hapiness: A History.
Tur jau ievadā viss izstāstīts - rietumu pasaulē līdz apgaismībai tika uzskatīts, ka laimīgs var būt tas, kuram kādā momentā paveicās (dievi dāsni utml.). Tikai pēc tam apgaismotie nezkāpēc (tas laikam tālāk jāizlasa) izdomāja, ka laime katram pienākas, ir sasniedzama un uz to jātiecas. Tāpēc gandrīz visās indoeiropiešu valodās vārds laime ir cēlies no veiksmes un gadījuma jēdziena. Happiness-to happen, Glück-Glück, lycka-lycka, utt.
Es kādu brīdi domāju, bet ne latviešu valodā, nē, latviešu valodā nav nekā kopīga laimīgs-veiksmīgs, bet tad man palaimējās atcerēties sinonīmu.
Tur jau ievadā viss izstāstīts - rietumu pasaulē līdz apgaismībai tika uzskatīts, ka laimīgs var būt tas, kuram kādā momentā paveicās (dievi dāsni utml.). Tikai pēc tam apgaismotie nezkāpēc (tas laikam tālāk jāizlasa) izdomāja, ka laime katram pienākas, ir sasniedzama un uz to jātiecas. Tāpēc gandrīz visās indoeiropiešu valodās vārds laime ir cēlies no veiksmes un gadījuma jēdziena. Happiness-to happen, Glück-Glück, lycka-lycka, utt.
Es kādu brīdi domāju, bet ne latviešu valodā, nē, latviešu valodā nav nekā kopīga laimīgs-veiksmīgs, bet tad man palaimējās atcerēties sinonīmu.
***
Mon 05.11.12 | 20:33
Visvairāk tajos "pievērsīsim meitenes tehnoloģijai" mani kaitina, ka cīnās ar sekām, nevis cēloni. Visos tajos pasākumos, protams, dominē sarkanā vai rozā krāsa, jo tā tagad ir meiteņu krāsa. Visur uķipuķi, saulītes un mazi kaķīši. Vai poniji ar varavīksnēm. Jo citādi jau tās meitenes nevar ieinteresēt. Tās ir sekas tam, ka tiek iekodēts, kā meitenēm jāuzvedas un par ko jāinteresējas.
Nesen tā iznākusī grāmata gan mēģināja skaidrot, ka dzimumam nevajadzētu būt izšķirošam interešu izvēlē, bet nosaukums nebija īpaši veiksmīgs, tāpēc ar fantāziju apveltītie sajauca dzimti ar dzimumu.
https://twitter.com/RailsGirlsRiga
Nesen tā iznākusī grāmata gan mēģināja skaidrot, ka dzimumam nevajadzētu būt izšķirošam interešu izvēlē, bet nosaukums nebija īpaši veiksmīgs, tāpēc ar fantāziju apveltītie sajauca dzimti ar dzimumu.
https://twitter.com/RailsGirlsRiga
***
Fri 19.10.12 | 20:41
Klausījāmies Andra Nelsona un Baibas Skrides koncerta ierakstu LR3 (runā, ka līguma dēļ koncerta ieraksts interneta arhīvā pieejams tikai nedēļu) un koncerta starplaikos intervē dažādus cilvēkus. Kas iedūrās ausī, ka faktiski VISI intervētājas jautājumi pēc būtības ir reducējami uz vienu - "Lūdzu, paslavējiet mūsu Andri". Tas apmēram tāpat, kā sieviete visu laiku vīrietim prasa - "Vai tu mani mīli? Mīli mani? Pasaki, ka mīli mani. Nu vai tiešām, tiešām mīli mani?"
Bet koncertam nebija ne vainas, viena tante teica, ka radio ierakstā skan labāk, nekā dzīvajā Operā, vai arī.. viņa izmantoja iespēju pasūdzēties "ka mums nav koncertzāles".
Bet koncertam nebija ne vainas, viena tante teica, ka radio ierakstā skan labāk, nekā dzīvajā Operā, vai arī.. viņa izmantoja iespēju pasūdzēties "ka mums nav koncertzāles".
Oh, world
Fri 21.09.12 | 21:00
Par panaceju
Sat 15.09.12 | 17:55
Njā, tie legingi tiešām pārāk līdzīgi QooQoo legingiem. http://itvnet.lv/gallery/sievietem/m ode/12727_192818.jpg



