UUU, cibā atkal kašķis.
Savukārt, Alain de Botton jaunākā grāmata saucas 'Religion for Atheists', http://www.alaindebotton.com/Religion.asp

Alain (a non-believer himself) proposes that we should look to religions for insights into, among other concerns, how to:

- build a sense of community
- make our relationships last
- overcome feelings of envy and inadequacy
- escape the twenty-four hour media
- go travelling
- get more out of art, architecture and music
- and create new businesses designed to address our emotional needs.

Mani šāds temats no Alain pārsteidz. Bez maz vai liekas, ka kāds viņu ir piespiedis ko tādu rakstīt vai viņam izbeidzies vecāku mantojums un vajag naudu..
Atšķirībā no citām Alain grāmatām šo nelasīšu, galvenokārt, tāpēc, ka visas iepriekšējās uzskaitītās lietas es spēju veikt un saprast bez reliģijas.

Un kas tur ir tik īpašs tajās reliģijās? Vai tiešām, lai iemācītu bērnam, ka nevajag zagt, vajag visu to teātri ar dievu?

Hmm, nē, ir vēl viena jauna grāmata viņam - How to think more about sex, http://www.theschooloflife.com/shop/how-to-think-more-about-sex/ .

Nu ir laiki pienākuši, ziņās par atrasto nākamo lielāko pirmskaitli, jāskaidro, kas tas tāds primskaitlis vispār ir "For example, 4 is not a prime number because it can be divided by itself, 1 and 2"

http://www.reuters.com/article/2013/02/08/us-usa-science-primenumber-idUSBRE9170UO20130208

Un kāpināšana arī ir aizmirsta, bet reizina skaitli ar sevi n reizes, "The new number is 2 multiplied by itself 57,885,161 times, minus 1"

Un kāpēc vispār visi iespringst par tiem lielajiem pirmskaitļiem?
"Prime numbers also have been used in Web applications to encrypt messages because they are so rare."

??? because they are so rare?

http://stackoverflow.com/questions/439870/why-are-primes-important-in-cryptography

T.i., sareizināt 2 pirmskaitļus ir viegli, bet sadalīt vienu lielu skaitli reizinātājos ir jau grūtāk, it sevišķi, ja tam ir tikai 2 reizinātāji (bez 1 un sevis paša).

chimera nenoslinkoja un digitalizēja daļu no National Geographic piedzīvojumiem Latvijā 1924. gadā

Februāra National Geographic Latvija numurā ir raksts no NG 1924. gada arhīva, kur kāds amerikānis paceļojās Latvijā. Ar bildītēm.

Ja nu kādam interesē,

Security Engineering – A Guide to Building Dependable Distributed Systems is now available free online in its entirety.

I’ve long been an advocate of open science and open publishing; all my scientific papers go online and I no longer even referee for publications that sit behind a paywall. But some people think books are different. I don’t agree.

http://www.lightbluetouchpaper.org/2013/02/04/security-engineering-now-available-free-online/

Ilgi domāju, vai man to vajag, bet nopirku trīs grāmatas uz papīra.
Tad domāju, ieskenēšu, atdošu papīru tālāk, lasīšu privāto e-kopiju.

Paskatījos, ka visas grāmatas plaši izmanto piezīmes un apakšlapas paskaidrojumus. Tas procesu padara garāku un darbietilpīgāku (ja vien negrib visu darīt gramatas elektroniski stilā, kuriem vienalga par kvalitāti, ka tik kvantitāte).

Bet vispār — tā tagad jauna mode, likt, nevis cipariņus, bet lapas malās pie rindām kaut kādus simbolus, tad grāmatas beigās uzskaitīt lapaspušu numurus, kur jāsameklē īstais skaidrojums?

Saprotu, ka ir lielās diskusijas — likt piezīmes beigās vai lapas apakšā. Bet šis paņēmiens laikam grib padarīt paskaidrojumus neuzkrītošākus, taču sanāk arī grūtāk izsekojamāki.

Bet vispār šī metode, ka norāde uz paskaidrojumu ir sānu joslā, nevis tekstā ar skaitli vai kaut ko citu (*), manāmi atvieglo skenēšanas procesa rezultāta rediģēšanu, it sevišķi, ja tās piezīmes ignorē.

"Toreiz, tāpat kā tagad, izceļošanas kritiķi apšaubīja izceļotāju ētisko orientāciju, norādot, ka pareizi būtu būt mierā ar savu kārtu un lūgt Dievu, nevis prātot par to, kā radoši uzlabot savus dzīves apstākļus. Topošo muižnieku kapitālistu centieni pieturēt atbrīvoto darbaspēku sakrita ar nacionālās apziņas kultivētāju vēlmi pieturēt latviešu zemniekus, lai nostiprinātu latviešu tautu kā kultūras un, iespējams, politisku kopienu. Krišjānis Valdemārs, kurš pats nodarbojās ar zemes uzpirkšanu un pārdošanu Krievijā, tādējādi veicinādams izceļošanu, savā 19. gadsimta otrās puses vēstulē kādam Kurzemes mācītājam rakstīja, ka lielā zemnieku izceļošana varētu apdraudēt latviešu tautas veidošanos", 56. lpp

un zemnieki gribēja izceļot pēc brīvlaišanas, jo

"Zemnieki cieta "hronisku badu", un vācu laikraksti pat rakstīja par "dažādām sūnu sagatavošanas metodēm un no sākuma ieteica cept maizi no 1 daļas sūnām un 1 daļas miltiem, bet vēlāk, kad bads pieņēmās, šie paši laikraksti bija atraduši, ka arī no 1 daļas miltiem un 2 daļām Islandes sūnām iznāk laba zemnieku barība"" 55. lpp

avots: http://www.academia.edu/2296474/Aizbrauksana_un_tuksums_Latvijas_laukos_starp_zudusam_un_iespejamam_nakotnem_Departure_and_Emptiness_in_the_Latvian_Countryside_Between_Lost_and_Possible_Futures_

Tiem, kas nestalkero manu iepriekšējo ierakstu komentārus, http://gramataselektroniski.blogspot.ie/2013/01/visu-gramatu-saraksts.html

Hmm, diez kuru šis nokaitināja, ņemot vērā, ka tur faktiski lielākā daļa bija kaut kāds sviests.

Izrādās ir tāds BBC raidījumu cikls "The Grumpy Guide to ... " (tam nav nekāda sakara ar grumpy kaķi).
Un par aktuālo ir arī sērija "The Grumpy Guide to Christmas".
Komiķi mēģini smieklīgi-īdzīgi stāstīt par Ziemassvētkiem, nekas pārgalvīgi jautrs, bet tomēr patīkami.

Nevienam negaršo Ziemassvētku pudiņš.

http://www.bbc.co.uk/iplayer/episode/b00pk61h/The_Grumpy_Guide_To_Christmas/
var atrast arī pieejamākās platformās.

Priecīgus svētkus!

Tā jau arī ir.

:)

Moone Boy izrādījās tīri skatāms.

Lasu Hapiness: A History.
Tur jau ievadā viss izstāstīts - rietumu pasaulē līdz apgaismībai tika uzskatīts, ka laimīgs var būt tas, kuram kādā momentā paveicās (dievi dāsni utml.). Tikai pēc tam apgaismotie nezkāpēc (tas laikam tālāk jāizlasa) izdomāja, ka laime katram pienākas, ir sasniedzama un uz to jātiecas. Tāpēc gandrīz visās indoeiropiešu valodās vārds laime ir cēlies no veiksmes un gadījuma jēdziena. Happiness-to happen, Glück-Glück, lycka-lycka, utt.

Es kādu brīdi domāju, bet ne latviešu valodā, nē, latviešu valodā nav nekā kopīga laimīgs-veiksmīgs, bet tad man palaimējās atcerēties sinonīmu.

Visvairāk tajos "pievērsīsim meitenes tehnoloģijai" mani kaitina, ka cīnās ar sekām, nevis cēloni. Visos tajos pasākumos, protams, dominē sarkanā vai rozā krāsa, jo tā tagad ir meiteņu krāsa. Visur uķipuķi, saulītes un mazi kaķīši. Vai poniji ar varavīksnēm. Jo citādi jau tās meitenes nevar ieinteresēt. Tās ir sekas tam, ka tiek iekodēts, kā meitenēm jāuzvedas un par ko jāinteresējas.
Nesen tā iznākusī grāmata gan mēģināja skaidrot, ka dzimumam nevajadzētu būt izšķirošam interešu izvēlē, bet nosaukums nebija īpaši veiksmīgs, tāpēc ar fantāziju apveltītie sajauca dzimti ar dzimumu.

https://twitter.com/RailsGirlsRiga

Kā man patīk šī pasaule! Kamēr Latvijā domā, kā lai iedzīvotāji dzemdē vairāk, Ķīnā vairāk par vienu bērnu neļauj dzemdēt, bet Lielbritānija solās par 3. bērnu vairāk pabalstus nemaksāt - ja gribat 3., dzemdējiet par saviem līdzekļiem.

Klausījāmies Andra Nelsona un Baibas Skrides koncerta ierakstu LR3 (runā, ka līguma dēļ koncerta ieraksts interneta arhīvā pieejams tikai nedēļu) un koncerta starplaikos intervē dažādus cilvēkus. Kas iedūrās ausī, ka faktiski VISI intervētājas jautājumi pēc būtības ir reducējami uz vienu - "Lūdzu, paslavējiet mūsu Andri". Tas apmēram tāpat, kā sieviete visu laiku vīrietim prasa - "Vai tu mani mīli? Mīli mani? Pasaki, ka mīli mani. Nu vai tiešām, tiešām mīli mani?"

Bet koncertam nebija ne vainas, viena tante teica, ka radio ierakstā skan labāk, nekā dzīvajā Operā, vai arī.. viņa izmantoja iespēju pasūdzēties "ka mums nav koncertzāles".

http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-19671804
Versijas:
( ... tālāk ... )