Mēģinu šodien badoties, jo ir sajūta, ka vajag sevi pārstartēt, bet pamodos ar tik šaušalīgām galvassāpēm, ka no rīta izdzēru Ibustar, bet nu nevienā acī. Laikam būs tomēr jāaizet un kaut kas jāapēd, jo gluži otru ripu tukšā dūšā nebūtu prāta darbs dzert.

Atradu, kur var foršas mandalas izprintēt krāsošanai - https://mondaymandala.com/m/4/ .

Man kādreiz brāļa bijusī sieva uz dzimšanas dienu bija man uzdāvinājusi burvīgu krāsojamo grāmatu -  ar šādu vāku, bet nezinu, vai tā bija tieši šī grāmata. Jo esmu grāmatnīcās redzējusi līdzīgas mandalu grāmatas, bet jaunajos izdevumos tās mandalas jau ir ar sīkiem rakstiem un krāsojamas tikai ar zīmuļiem. Bet tajā vecajā mandalu grāmatā mandalas bija lielākas - tās varēja krāsot arī ar guaša krāsām, ko es tieši darīju, kā arī klāt katrai mandalai bija tāds kā īss apraksts. To mandalu grāmatu es izkrāsoju un kaut kādā apstulbumā izmetu, saglabājot tikai skaistāko zīmējumu fotogrāfijas. Bet tagad man liekas, ka būtu baigi labi atkal kā psihoterapijā iziet tādu mandalu krāsošanu ciklu - ar to aprakstu izlasīšanu un mierīgu meditatīvu krāsošanu. 

Mums darba kafejnīcā tradicionālajiem grieķu salātiem klāt pieliek nedaudz valriekstu un marinētu sīpolu. Tas ir tik garšīgi, ka es arī esmu sākusi tā darīt mājās.

Autoservisa burvis vienkārši nodzēsa ček endžin kļūdu, un volvo darbojas, itin kā nekas nebūtu noticis.

Bet burvis, apzinoties savas maģijas robežas, sacīja arī, ka vispār jau ir jādomā par detaļas nomaiņu. Detaļas cena kopā ar smalkā nomaiņas darba izmaksām jau sāk izklausīties pēc manu un šī auto attiecību pārbaudes.

Un tā arī paliku pārdomās. No vienas puses, šitādus aparātus, kā saka, mūsdienās jau vairs neražo, un es labi zinu, kāpēc šis pie manis savulaik nonāca. Tāpēc man fonā ir intriģējoša, lai gan droši vien arī mazohistiska doma, ka varbūt vienkārši jānomaina motors. Lietota motora cena ir apmēram kā tās detaļas cena – garantijas, ka citam motoram tās kaites nebūs, protams, nav, bet vismaz būtu iemesls tikt pie žiperīgāka dzinēja. Ja man tuvumā būtu kāds mehāniķis, kura likme nav piecītis par katru skrūvi, es totāli šo apsvērtu.

No otras puses, pa iepriekšējo mēnesi, kura laikā volvo ieauga zālē un es pārvietojos ar pieklīdušu uzticētu folksvāgenu, man bija jādomā arī par autobūves filozofijām un imprintiem, kas rodas, pirmo reizi ar kādu no šīm filozofijām sastopoties. Jo folksvāgenā viss ir tik… pareizi? Par spīti tam, ka konkrētais eksemplārs ir pieticīgs, ne tam tālvadības pults, ne kruīza kontroles. Bet toties logu slotiņu svira slēdzas uz pareizo pusi, ir pilns ar visādām kabatiņām, un vispār, viss, kas ir, darbojas tā, kā tam ir jādarbojas. Un vēl, prikiņ, izrādās, ka arī mazītiņu mašīnīti pilsētā ir tik viegli.

Bet lielākoties jau šis stāsts tomēr ir par vilšanos. Izslavētie “īstie” volvo (tie, kas tapa, pirms viņus vispirms nopirka fords un pēc tam ķīnieši), kuru entuziasti feisbuka grupās dalās ar saviem pusmiljona un septiņsimt tūkstošu nobraukumiem, un visi komentāros raksta, ka vēl tikpat jau droši vien notīts – un tad ir manējais, ar pārskatāmu vēsturi un vecumam relatīvi mazu nobraukumu, un tomēr izrādās, ka šitais defekts neesot nekas neparasts.

Fakjū, volvo.

Atceros, kā mūs te dzenāja un kaunināja par to, ka darbinieki, kad ievācāmies šajā mājā mēdza atvērt logu izvēdināt telpas, jo te, redz, esot ventilācijas sistēma ar kondicionieriem visur. Realitātē laikam būt jānopērk ventilators arī darbam, jo tas kondicionieris darbojas tikai tad, kad ir vēss un tad pūš aukstu gaisu un ir grūti to izslēgt (visu laiku gļuko un slēdzas iekšā par jaunu). Toties šodien, protams, viss tur mēms un kluss.

Klau, cibiņi, varbūt no pieredzes varat ieteikt kādu foršu radošo meistarklasi? Manai brāļameitai ir vārda diena nākošajā dienā pēc manas dzimšanas dienas un ienāca prātā, ka varbūt būtu laba doma kopā ar abām brāļa meitām aiziet uz ko tādu. Lai ir kaut kas kopīgs interesants piedzīvots.