***
Wed 10.04.24 | 13:43
Izbraucu no stāvvietas un pamanīju, ka pa mašīnas vējstikla iekšpusi rāpo maziņš zirneklītis. Varbūt no tiem, kuri izšķiļoties aizlec uz visām pusēm un, kur nu gadījies piezemēties, pa turieni jārāpo. Mašīnai uzņemot ātrumu, zirneklītis pārstāja rāpot un pieplaka pie stikla. Es arī tādā situācijā justos dezorientēts. Cik daudz gan apkārt ir šādu dzīvību, kas mēģina eksistēt, pat neapzinoties, ka visas likmes ir pret katra atsevišķā indivīda izredzēm. Taču bezcerības domai nav vietas. Ja vien to, kas cenšas, būs pietiekami daudz, gan jau daļai izdosies, bet pārējie ir nesvarīgi kā neievākta statistika. Tāpēc ar to spēciņu un sensorajām spējām, kas nu kuram krājumā, jākuļas tālāk, un oportūnisms ir vienīgais no visiem pasaules vārdiem, kas jāzina. Apturēju mašīnu, uzvilināju zirneklīti uz plaukstas un aiznesu nolikt uz ielas malā esošās sētas staba. Nez, kā viņam tur tagad iet.
***
Tue 09.04.24 | 12:54
Šodien nedaudz parakstīju uz priekšu to savu lugu. Ok, ļoti maz, vien 799 vārdi. Bet nu tas tāpat ir labāk nekā nulle, vai ne? Varbūt kādu citu dienu būs lielāka iedvesma. Bet jāliek iekšā sev pašai šīs atskaites. Visgrūtāk jau ir samotivēt sevi pašu.
***
Tue 09.04.24 | 07:31
Brīvdienās mums bija koncerts ar kori "Ziemeļblāzmā". Tur gan ir veikts ļoti kvalitatīvs remotns. Atceros, ka mēs tur kādreiz bijām uz kaut kādu opereti, bet tas bija jau ļoti sen - pirms kādiem desmit gadiem, kad tā bija nupat izremontēta. Un šobrīd vēl nekas neizskatās nobružājies. Bet varbūt tas arī tāpēc, ka tur noslodze nav tik liela. Jo aizkļūt uz turieni bez personīgā autotransporta ir samērā izaicinošs pasākums. Piemēram, no manas dzīvesvietas tur nokļūšana ir paredzēta ar trim, labākajā variantā - divām pārsēšanām.