Zvaigzne ABC savām e-grāmatām pasākusi likt saistību atrunu iekšā par to, ko ar grāmatu nedrīkst darīt, blablabla, norādot pircēja vārdu un laiku. Un vēl dažās vietās ielikusi identifikatoru kā HTML komentāru. Tas nozīmē, ka lasītājs šo identifikatoru neredz, ja vien neskatās izejas kodā. Aizsardzība jau simboliska, jo identifikatoru var atrast ātrāk par sekundi. Par pārējām iezīmēm nezinu, tad būtu jāpērk vēl viena grāmata, lai pateiktu.
Nav jau tā, ka es tagad noņemu visus ierobežojumus un palaižu grāmatu pirātu līcī apritē, bet stāsts ir par to, ka ja viņi grāmatā ievieto unikālu identifikatoru, tad arī uztur datubāzi, kura grāmata kuram ir aizlienēta.
Un, ja nu kāds ielaužas manā datorā un nozog manas grāmatas, un izplata internetā, tad man jāiet cietumā (vai kaut kur citur). Vai arī nozog Zvaigznes ABC identifikatoru datubāzi un izklaides nolūkā ar neskaidru motivāciju izveido grāmatu kopijas ar derīgiem, svešiem identifikatoriem un izplata internetā. Konspirācija!Panika!
Izrādās, ka šai aizsardzībai ir nosaukums -- Social DRM.
Citās ziņās Francija plānoja mainīt likumu, ka no DRM brīvas e-grāmatas ir īstas grāmatas, nevis digitāls pakalpojums, kā tas ir tagad. Sekas tam būtu bijušas tādas, ka no DRM brīvām e-grāmatām varētu piemērot samazināto PVN likmi.
Likums netika virzīts tālāk.
https://www.techdirt.com/articles/20131
Nav jau tā, ka es tagad noņemu visus ierobežojumus un palaižu grāmatu pirātu līcī apritē, bet stāsts ir par to, ka ja viņi grāmatā ievieto unikālu identifikatoru, tad arī uztur datubāzi, kura grāmata kuram ir aizlienēta.
Un, ja nu kāds ielaužas manā datorā un nozog manas grāmatas, un izplata internetā, tad man jāiet cietumā (vai kaut kur citur). Vai arī nozog Zvaigznes ABC identifikatoru datubāzi un izklaides nolūkā ar neskaidru motivāciju izveido grāmatu kopijas ar derīgiem, svešiem identifikatoriem un izplata internetā. Konspirācija!Panika!
Izrādās, ka šai aizsardzībai ir nosaukums -- Social DRM.
Citās ziņās Francija plānoja mainīt likumu, ka no DRM brīvas e-grāmatas ir īstas grāmatas, nevis digitāls pakalpojums, kā tas ir tagad. Sekas tam būtu bijušas tādas, ka no DRM brīvām e-grāmatām varētu piemērot samazināto PVN likmi.
Likums netika virzīts tālāk.
https://www.techdirt.com/articles/20131
pag, nelec pāri teikumiem. Kur es rakstīju, ka DRM-free pasaulē jālaiž "informācija brīvībā" un jāzog nepabeigti manuskripti? "Informācijas brīvība" bija teikumā par motivāciju -- ieriebšana konkrētam indivīdam nav vienīgā motivācija, kā dēļ kāds nopludinātu grāmatu.
Reply | Parent | ThreadNu lūk, saprotu, ka tu kā autors vari izvēlēties kādu DRM vien gribi, man vienalga.
Es kā patērētājs varu izvēlēties autorus un izdevējus, no kuriem pirkt grāmatas, jo visas pasaules grāmatas tāpat neizlasīšu. Kā gadījies kā ne, es vairāk pērku pie tiem, kas mani neuzskata par iespējamu noziedznieku un nepievieno grāmatām liekus ierobežojumus, kas no nekā nepasargā un par kuriem man kā pircējam vēl jāpiemaksā.
Jo es kā tehnisks cilvēks lieliski saprotu, ka DRM pēc uzbūves ir defektīvs -- tas reāli no nekā nepasargā. Jā, varbūt kaut kādus 100 antoni nezinās, kā to darīt, 100 anniņas noraustīsies, bet pietiek tikai ar 1 cilvēku ar kaut kādu motivāciju un grāmata ir palaista brīvā apritē.
Drīzāk vajadzētu raizēties, ka grāmata nav piratizēta -- neviens nav uzskatījis to par pietiekami vērtīgu, lai pūlētos :D. Ja gribi DRM, kas 100% pasargā no brīvlaišanas, tad tādu grāmatu neviens nespēs lasīt -- tik droša viņa būs.
Tāpēc manā izpratnē DRM ir lieks uzcenojums, jo, vai nu izdevējs ir iepircis trešās puses risinājumu (kuri ir vienīgie, kas no šīs butaforijas uzvārās) vai pats izdevējs patērējis laiku to radot.
e-gramatas, piemēram, kad pēdējo reizi no viņa kaut ko pirku, bez maz vai ar roku katram ielika to individualizēto lapu, jo grāmatu nevar uzreiz lejupielādēt pēc pirkšanas, bet jāgaida, kad atsūta uz e-pastu. Ātrumā nemanīju, ka šis būtu slēpis grāmatā kādus unikālus identifikatorus. las.am vēl nekas nav pirkts, bet mani uzmundrina un mudina iegādāties viņu izdotās grāmatas tā rindkopa[1] pie lietošanas noteikumiem.
Zvaigzne gan jau ir vienīgā, kas LV var atļauties Adobe DRM [2], pārējie iesācējuzņēmēji var tikai sapņot. ibook Fairplay, kad pēdējo reizi interesējos, nav uzlauzts, jo neviens neredz jēgu ķēpāties ar to, tā kā ibook pieejamais saturs ir atrodams arī citās platformās, kas ir uzlauztas. Social DRM, ja satur tikai aicinājumu grāmatu nepludināt, ir lētāks, bet, ja sāk gāzt klāt visādu paslēptu informāciju, tad dārgāks. Neviens netraucē Social DRM risinājumus tirgot par tādu pašu summu kā Adobes DRM, jo, redz, tas taču ir lasītājiem ērtāks.
Vakar cibā bija links uz Amandas Palmers TED runu [3], kur beigās viņa saka:
"I think people have been obsessed with the wrong question, which is, "How do we make people pay for music?" What if we started asking, "How do we let people pay for music?""
Šeit es saskatu līdzību, ka tevi uztrauc, kā lai tos ļaunos lasītājus piespiež nopirkt vairāk grāmatas, bet man kā patērētājam maciņš atveras plašāk, ja pret mani neizturas kā pret zagli un, ja man kas ļoti patīk un autors piedāvā tādu iespēju, tad es samaksāju pat vairāk. Tāpēc kā patērētājs varu tikai ieteikt vairāk draudzēties ar saviem lasītājiem, nevis viņus iebiedēt. Protams, ja tava auditorija ir zaglīti klienti, go for DRM.
Ar to arī šo sarunu aicinu beigt, un nodoties kaut kam auglīgākam -- vai nu rakstot vai lasot grāmatas.
[1] "Iegādātā e-grāmata ir paredzēta Tavai personīgai lietošanai. Lūdzu, nopērc un uzdāvini tās kopiju arī saviem draugiem un ģimenei, ja Tev tā ir iepatikusies, bet atturies no tās pārsūtīšanas un izvietošanas internetā citām personām pieejamās vietnēs."
[2] Ieskatam aptuvenās izmaksas -- It costs $0.25 per download, so every time someone buys a copy of a book that has DRM, the publisher gets charged that fee.
You also have to set up a special Adobe DRM server, which cost $6,500 for the initial setup and then there is a $1,500 a year maintenance fee. Those numbers are approximations, but close. , http://www.teleread.com/copy-right/d
[3] http://www.ted.com/talks/amanda_palmer_
Es tikai gribēju noprecizēt, ka *man personīgi* jo mazāk DRM, jo labāk (vai, precīzāk, jo vieglāk lietojams DRM, jo labāk - tb ja es nopērku grāmatu, saņemu viņu uzreiz un man nav jāčakarējas, tad es esmu laimīgāka nekā tad, ja tā jāatver ar papildu programmām vai jāgaida pāris stundas), tā ka attiecībā uz tavu viedokli par to, ko es domāju, pārlasi savu mājienu par lasīšanu pāri teikumiem, ja. Kā autoram man DRM forma nav dīlbreikeris nevienā versijā, t.i., man ir publikācijas, kas ir brīvi pieejamas internetā, ir publikācijas, kam ir kāds nebūt DRM, ir publikācijas, kam ir sarežģīts DRM, un ir publikācijas, kas elektroniski nav pieejamas vispār (tas bija vienīgais gadījums, kur es reāli sašuvos, bet pret to cīnīties nozīmētu taisīt skandālu, kas reāli nebūtu bijis to vērts). Vnk tirgus Latvijā šobrīd ir tāds, ka papīrs pārsit elektroniku vienos vārtos.
Reply | Parent | ThreadEs vienkārši pieņemu DRM kā spēles noteikumus, nevis uztveru to kā emocionālu lēmumu ar kaut kādiem zemtekstiem, tipa "ahā, izdevējs uzliek DRM, tātad tas ir personīgs uzbrauciens viņu klientiem!!!". Lai arī es saprotu, ka tu to tā vari uztvert, nu, ja dikti gribas komerciālus lēmumus uztvert emocionāli.
oki doki, tikai nepārtaisi manu anti-DRM viedokli par emocijām, tas ir uz faktiem balstīts viedoklis. Emocijas ir tikai tad, kad uzsākot lasīt grāmatu, tiek uzskatīts, ko ar šo grāmatu nevaru darīt tā, ka beigās rodas jautājums, varbūt lasīt arī nevaru?!
Reply | Parent*uzskaitīts, ne uzskatīts
Reply | Parent