***
Sat 23.11.13 | 14:55
From:: hessin
pag, nelec pāri teikumiem. Kur es rakstīju, ka DRM-free pasaulē jālaiž "informācija brīvībā" un jāzog nepabeigti manuskripti? "Informācijas brīvība" bija teikumā par motivāciju -- ieriebšana konkrētam indivīdam nav vienīgā motivācija, kā dēļ kāds nopludinātu grāmatu.
Nu lūk, saprotu, ka tu kā autors vari izvēlēties kādu DRM vien gribi, man vienalga.
Es kā patērētājs varu izvēlēties autorus un izdevējus, no kuriem pirkt grāmatas, jo visas pasaules grāmatas tāpat neizlasīšu. Kā gadījies kā ne, es vairāk pērku pie tiem, kas mani neuzskata par iespējamu noziedznieku un nepievieno grāmatām liekus ierobežojumus, kas no nekā nepasargā un par kuriem man kā pircējam vēl jāpiemaksā.
Jo es kā tehnisks cilvēks lieliski saprotu, ka DRM pēc uzbūves ir defektīvs -- tas reāli no nekā nepasargā. Jā, varbūt kaut kādus 100 antoni nezinās, kā to darīt, 100 anniņas noraustīsies, bet pietiek tikai ar 1 cilvēku ar kaut kādu motivāciju un grāmata ir palaista brīvā apritē.
Drīzāk vajadzētu raizēties, ka grāmata nav piratizēta -- neviens nav uzskatījis to par pietiekami vērtīgu, lai pūlētos :D. Ja gribi DRM, kas 100% pasargā no brīvlaišanas, tad tādu grāmatu neviens nespēs lasīt -- tik droša viņa būs.
Tāpēc manā izpratnē DRM ir lieks uzcenojums, jo, vai nu izdevējs ir iepircis trešās puses risinājumu (kuri ir vienīgie, kas no šīs butaforijas uzvārās) vai pats izdevējs patērējis laiku to radot.
e-gramatas, piemēram, kad pēdējo reizi no viņa kaut ko pirku, bez maz vai ar roku katram ielika to individualizēto lapu, jo grāmatu nevar uzreiz lejupielādēt pēc pirkšanas, bet jāgaida, kad atsūta uz e-pastu. Ātrumā nemanīju, ka šis būtu slēpis grāmatā kādus unikālus identifikatorus. las.am vēl nekas nav pirkts, bet mani uzmundrina un mudina iegādāties viņu izdotās grāmatas tā rindkopa[1] pie lietošanas noteikumiem.
Zvaigzne gan jau ir vienīgā, kas LV var atļauties Adobe DRM [2], pārējie iesācējuzņēmēji var tikai sapņot. ibook Fairplay, kad pēdējo reizi interesējos, nav uzlauzts, jo neviens neredz jēgu ķēpāties ar to, tā kā ibook pieejamais saturs ir atrodams arī citās platformās, kas ir uzlauztas. Social DRM, ja satur tikai aicinājumu grāmatu nepludināt, ir lētāks, bet, ja sāk gāzt klāt visādu paslēptu informāciju, tad dārgāks. Neviens netraucē Social DRM risinājumus tirgot par tādu pašu summu kā Adobes DRM, jo, redz, tas taču ir lasītājiem ērtāks.
Vakar cibā bija links uz Amandas Palmers TED runu [3], kur beigās viņa saka:
"I think people have been obsessed with the wrong question, which is, "How do we make people pay for music?" What if we started asking, "How do we let people pay for music?""
Šeit es saskatu līdzību, ka tevi uztrauc, kā lai tos ļaunos lasītājus piespiež nopirkt vairāk grāmatas, bet man kā patērētājam maciņš atveras plašāk, ja pret mani neizturas kā pret zagli un, ja man kas ļoti patīk un autors piedāvā tādu iespēju, tad es samaksāju pat vairāk. Tāpēc kā patērētājs varu tikai ieteikt vairāk draudzēties ar saviem lasītājiem, nevis viņus iebiedēt. Protams, ja tava auditorija ir zaglīti klienti, go for DRM.
Ar to arī šo sarunu aicinu beigt, un nodoties kaut kam auglīgākam -- vai nu rakstot vai lasot grāmatas.
[1] "Iegādātā e-grāmata ir paredzēta Tavai personīgai lietošanai. Lūdzu, nopērc un uzdāvini tās kopiju arī saviem draugiem un ģimenei, ja Tev tā ir iepatikusies, bet atturies no tās pārsūtīšanas un izvietošanas internetā citām personām pieejamās vietnēs."
[2] Ieskatam aptuvenās izmaksas -- It costs $0.25 per download, so every time someone buys a copy of a book that has DRM, the publisher gets charged that fee.
You also have to set up a special Adobe DRM server, which cost $6,500 for the initial setup and then there is a $1,500 a year maintenance fee. Those numbers are approximations, but close. , http://www.teleread.com/copy-right/d
[3] http://www.ted.com/talks/amanda_palmer_
Nu lūk, saprotu, ka tu kā autors vari izvēlēties kādu DRM vien gribi, man vienalga.
Es kā patērētājs varu izvēlēties autorus un izdevējus, no kuriem pirkt grāmatas, jo visas pasaules grāmatas tāpat neizlasīšu. Kā gadījies kā ne, es vairāk pērku pie tiem, kas mani neuzskata par iespējamu noziedznieku un nepievieno grāmatām liekus ierobežojumus, kas no nekā nepasargā un par kuriem man kā pircējam vēl jāpiemaksā.
Jo es kā tehnisks cilvēks lieliski saprotu, ka DRM pēc uzbūves ir defektīvs -- tas reāli no nekā nepasargā. Jā, varbūt kaut kādus 100 antoni nezinās, kā to darīt, 100 anniņas noraustīsies, bet pietiek tikai ar 1 cilvēku ar kaut kādu motivāciju un grāmata ir palaista brīvā apritē.
Drīzāk vajadzētu raizēties, ka grāmata nav piratizēta -- neviens nav uzskatījis to par pietiekami vērtīgu, lai pūlētos :D. Ja gribi DRM, kas 100% pasargā no brīvlaišanas, tad tādu grāmatu neviens nespēs lasīt -- tik droša viņa būs.
Tāpēc manā izpratnē DRM ir lieks uzcenojums, jo, vai nu izdevējs ir iepircis trešās puses risinājumu (kuri ir vienīgie, kas no šīs butaforijas uzvārās) vai pats izdevējs patērējis laiku to radot.
e-gramatas, piemēram, kad pēdējo reizi no viņa kaut ko pirku, bez maz vai ar roku katram ielika to individualizēto lapu, jo grāmatu nevar uzreiz lejupielādēt pēc pirkšanas, bet jāgaida, kad atsūta uz e-pastu. Ātrumā nemanīju, ka šis būtu slēpis grāmatā kādus unikālus identifikatorus. las.am vēl nekas nav pirkts, bet mani uzmundrina un mudina iegādāties viņu izdotās grāmatas tā rindkopa[1] pie lietošanas noteikumiem.
Zvaigzne gan jau ir vienīgā, kas LV var atļauties Adobe DRM [2], pārējie iesācējuzņēmēji var tikai sapņot. ibook Fairplay, kad pēdējo reizi interesējos, nav uzlauzts, jo neviens neredz jēgu ķēpāties ar to, tā kā ibook pieejamais saturs ir atrodams arī citās platformās, kas ir uzlauztas. Social DRM, ja satur tikai aicinājumu grāmatu nepludināt, ir lētāks, bet, ja sāk gāzt klāt visādu paslēptu informāciju, tad dārgāks. Neviens netraucē Social DRM risinājumus tirgot par tādu pašu summu kā Adobes DRM, jo, redz, tas taču ir lasītājiem ērtāks.
Vakar cibā bija links uz Amandas Palmers TED runu [3], kur beigās viņa saka:
"I think people have been obsessed with the wrong question, which is, "How do we make people pay for music?" What if we started asking, "How do we let people pay for music?""
Šeit es saskatu līdzību, ka tevi uztrauc, kā lai tos ļaunos lasītājus piespiež nopirkt vairāk grāmatas, bet man kā patērētājam maciņš atveras plašāk, ja pret mani neizturas kā pret zagli un, ja man kas ļoti patīk un autors piedāvā tādu iespēju, tad es samaksāju pat vairāk. Tāpēc kā patērētājs varu tikai ieteikt vairāk draudzēties ar saviem lasītājiem, nevis viņus iebiedēt. Protams, ja tava auditorija ir zaglīti klienti, go for DRM.
Ar to arī šo sarunu aicinu beigt, un nodoties kaut kam auglīgākam -- vai nu rakstot vai lasot grāmatas.
[1] "Iegādātā e-grāmata ir paredzēta Tavai personīgai lietošanai. Lūdzu, nopērc un uzdāvini tās kopiju arī saviem draugiem un ģimenei, ja Tev tā ir iepatikusies, bet atturies no tās pārsūtīšanas un izvietošanas internetā citām personām pieejamās vietnēs."
[2] Ieskatam aptuvenās izmaksas -- It costs $0.25 per download, so every time someone buys a copy of a book that has DRM, the publisher gets charged that fee.
You also have to set up a special Adobe DRM server, which cost $6,500 for the initial setup and then there is a $1,500 a year maintenance fee. Those numbers are approximations, but close. , http://www.teleread.com/copy-right/d
[3] http://www.ted.com/talks/amanda_palmer_