Es tikai gribēju noprecizēt, ka *man personīgi* jo mazāk DRM, jo labāk (vai, precīzāk, jo vieglāk lietojams DRM, jo labāk - tb ja es nopērku grāmatu, saņemu viņu uzreiz un man nav jāčakarējas, tad es esmu laimīgāka nekā tad, ja tā jāatver ar papildu programmām vai jāgaida pāris stundas), tā ka attiecībā uz tavu viedokli par to, ko es domāju, pārlasi savu mājienu par lasīšanu pāri teikumiem, ja. Kā autoram man DRM forma nav dīlbreikeris nevienā versijā, t.i., man ir publikācijas, kas ir brīvi pieejamas internetā, ir publikācijas, kam ir kāds nebūt DRM, ir publikācijas, kam ir sarežģīts DRM, un ir publikācijas, kas elektroniski nav pieejamas vispār (tas bija vienīgais gadījums, kur es reāli sašuvos, bet pret to cīnīties nozīmētu taisīt skandālu, kas reāli nebūtu bijis to vērts). Vnk tirgus Latvijā šobrīd ir tāds, ka papīrs pārsit elektroniku vienos vārtos.
Es vienkārši pieņemu DRM kā spēles noteikumus, nevis uztveru to kā emocionālu lēmumu ar kaut kādiem zemtekstiem, tipa "ahā, izdevējs uzliek DRM, tātad tas ir personīgs uzbrauciens viņu klientiem!!!". Lai arī es saprotu, ka tu to tā vari uztvert, nu, ja dikti gribas komerciālus lēmumus uztvert emocionāli.