kanariņš - [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Feb. 16th, 2015|12:57 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti žēl par Dailes teātra apkārtējās vides degradāciju. Nekas fundamentāls jau nav - šopingmōlu līdz pat teijātera sienai tā arī neuzbūvēja, ko tur daudz satraukties, ne? Taču tā vieta ar mazu sabrukušu krikumiņu šur, ar mazu nojukušu krikumiņu tur, autostāvvietiņu līdz pat duravām; noņemtiem, pusnoņemtiem un aizsegtiem oriģinālajiem vides elementiem (lai rokas nopūst tiem "māksliniekiem", kuriem neradās problēmas sagatavot un piekarināt kafejnīcas reklāmu), jaunu - un it kā vajadzīgu elementu, tādu kā miskastes un vēl šķirojamās piedevām - objektu ieviešana, kas arī "krīt ārā", aizsedz skatiena perspektīves un nojauc mēroga izjūtu. Staņas/Jākobsona/Ieviņas/Kandera projekts ir fascinējošs tieši kā arhitektonisks vienums: ēka un vide. Viens no nedaudzajiem kompleksiem, kas dara to, kas, manuprāt, labai arhitektūrai jādara: jārada oriģināls, fiziski izjūtams telpas pieredzējums.
izcili pretīgi būtu, ja šī nevērība norisinātos ar nolūku - lai beigās kaut kādu šopingmōliņu tomēr tur iekakātu.
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]begemots
Date:February 16th, 2015 - 04:19 pm
(Link)
kurš tad šopingmolu var argumentēt ar dizainu...
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:February 16th, 2015 - 04:19 pm
(Link)
parasti argumentē "mūsu jaunais ir labāks, nekā jūsu vecais".
[User Picture]
From:[info]bozena
Date:February 16th, 2015 - 10:12 pm
(Link)
Man ir aizdomas, ka tieši tālabad tas skvērs arī tiek tā hroniski nolaists. Jo cik tad tur vajadzētu, lai sakoptu. Uzcels tur šopingcentru, un tauta priecāsies, ka beidzot viss tīrs un sakopts, bomži vairs uz soliņiem neguļ...
[User Picture]
From:[info]indulgence
Date:February 17th, 2015 - 09:56 am
(Link)
Nebūtu tik pārliecināts. Bieži vien (vismaz tālo 90. beigās) objekta "nolaišana" ir saistīta tieši ar nevēlmi, lai to kāds sagrābtu.

Atminos, reiz kādā kungu pasēdēšanā ar cigāriem un kārtīm tika vaicāts Mežaparka tā laika direktoram, kāda joda pēc viņš neko nedara šī objekta uzlabošanai. Nu tur kādu tingeltangeli (citādi esošie tur stāv kopš Staļina 53. dzimšanas dienas), kafejnīcas, laivu piestātnes u.tml., kā pie cilvēkiem. Šis, dūmus pūsdams, izstāstīja piemēru ar Kongresu namu: kamēr tā ēka pēc rubikiešu patriekšanas stāvēja un lēnām bruka kopā, nevienam to nevajadzēja, tās direktors mierīgi saņēma nesliktu algu un dzīvoja cepuri kuldams. Taču alkatība fraijeru pazudināja: vecais direktors pensijā aizgāja, iecēla jaunu, aber kundziņš sāka aktivitātes, tb sāka telpas izīrēt pasākumiem, lēnām bīdīja uz to, lai kompleksu pārvērstu par KAC. Nauda sāka nākt kasē un haizivis pamanīja, ka ir ādere. Vienā mirklī direktoriņu izmeta no amata krēsla, iecēla savējo, izstrādāja shēmu un visi apmierināti. Izņemot entuziasma pilno KAC idejas autoru, kurš bija izmests aiz borta. Tāpēc, teica Mežaparka patrons, kamēr es dzīvs, manā saimniecībā nekas nenotiks, jo man vēl līdz labai pensijai jānodzīvo amatā.

Precīzu notikuma izklāstu vairs neatceros, jo arī mani skārusi vecuma demence - arī pagājuši gadi, mainījušās personas, - taču kaut kā nešķiet, ka būtu mainījusies cilvēka daba.