|
Feb. 16th, 2015|12:57 pm |
ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti žēl par Dailes teātra apkārtējās vides degradāciju. Nekas fundamentāls jau nav - šopingmōlu līdz pat teijātera sienai tā arī neuzbūvēja, ko tur daudz satraukties, ne? Taču tā vieta ar mazu sabrukušu krikumiņu šur, ar mazu nojukušu krikumiņu tur, autostāvvietiņu līdz pat duravām; noņemtiem, pusnoņemtiem un aizsegtiem oriģinālajiem vides elementiem (lai rokas nopūst tiem "māksliniekiem", kuriem neradās problēmas sagatavot un piekarināt kafejnīcas reklāmu), jaunu - un it kā vajadzīgu elementu, tādu kā miskastes un vēl šķirojamās piedevām - objektu ieviešana, kas arī "krīt ārā", aizsedz skatiena perspektīves un nojauc mēroga izjūtu. Staņas/Jākobsona/Ieviņas/Kandera projekts ir fascinējošs tieši kā arhitektonisks vienums: ēka un vide. Viens no nedaudzajiem kompleksiem, kas dara to, kas, manuprāt, labai arhitektūrai jādara: jārada oriģināls, fiziski izjūtams telpas pieredzējums.
izcili pretīgi būtu, ja šī nevērība norisinātos ar nolūku - lai beigās kaut kādu šopingmōliņu tomēr tur iekakātu. |
|