Tieši tā! besī laukā tā situācija, ka ne sūda nezina, bet runā kaut ko...

Tikai.. Kur rodas tās maldīgās domas viņu galvās? Kāda bijusi viņu izglītība, ka šitādu sviestu laiž ārā jeb neviens nav pateicis, ka tas ir galīgi garām?
Kādēļ nav sabiedrībā iegājies, ka, ja nezini - nerunā... (ne jau privāti, bet publiskajā telpā, domāju) Nepamatoti viedokļi jau sāk parādīties vairāk kā būtu pieļaujams.

(Reply to this) (Thread)

skolu sistēma nav būtiski mainījusies kopš laika, kad tā tika izgudrota, lai apmierinātu industriālā laikmeta prasības, un universitāšu sistēma nav būtiski mainījusies vispār kopš viduslaikiem. tas ir vēsturiski iegājies, ka tajās sistēmās atspoguļojas cilvēku iedomība, ka pierādījumu standartus nav vērts īpaši mācīt. labākajā gadījumā māca matemātiku un cer, ka tā netieši liks domāt "loģiski", bet tas neņem vērā, ka loģiskus spriedumus var balstīt arī uz neuzticamas informācijas. apziņa par to, ka domāšana pašplūsmā mēdz novest pie neuzticamiem, bet pārliecinošiem uzskatiem, vienkārši nav iesēdusies, lai gan tā ir nospiedoši pamatota. turklāt ir acīmredzams, ka tiem, kas no esošās situācijas visvairāk iegūst, idejas par pazemību ir neizdevīgas. cilvēki uzvar kādā popularitātes vai laimes spēlē un uzreiz jūtas it kā viņiem būtu universāla autoritāte, un neviens viņiem īpaši nerunā pretī. tas sabiedrības segments, kuram ir labāka izpratne par pamatotu/nepamatotu autoritāti, arī īpaši nepārklājas ar to segmentu, kam ir reāla vara, tāpēc pat derīgu pierādījumu kalni knapi izmaina līdzsvaru starp ekonomisko/politisko interešu pārstāvību publiskajā lauciņā un īstenību. īstai izpratnei par sakarību starp pierādījumu standartiem un uzticamām zināšanām ir arī bremzējošs efekts, kamēr nezinātājus nekas neattur no skaļas savu domu paušanas. visas šīs lietas savijas kopā un globāli rada stulbuma vētru, un beigās mums visiem no tā ir jācieš

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilnīgi piekrītu.
un tas viss ir faking fascinējoši jeb - nu kā tomēr tas tā var aiziet uz urrā...
tā ir tāda kā braukšana dzērumā jeb pilnīgā dullumā, jo dzīvošana pēc aplamiem pieņēmumiem ir sava veida dullums. likmju likšana uz gan-jau-būs-labi. un nav. un ir konsekventas stulbuma kļūdas. un ir atkal un atkal jāsaskaras ar "ai, nepadomājām" situācijām ar milzīgām sekām.

un kur radies tas tikai-es-zinu-vislabāk uzskats? super egocentrisms? to nevar saprast.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

patiesībā mūsu sugas problēmas ir saprotamas, ja ņem vērā atziņas no kognitīvajām zinātnēm/psiholoģijas, bet man šobrīd nav laika par to rakstīt :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, kaut kad tuvā/tālā nākotnē var jau garākā cibas ierakstā izpausties...

šķiet jau, ka zaudējuma sajūta jeb tas, ka esi kļūdījies, ir bloody nepatīkama, kas nosaka to, ka ko tādu vajag neredzēt, jo ko neredzu, tā nav... lai cik tas arī nebūtu muļķīgi. ne jau saprast, ka tas neko nemaina.
un tad vajag darīt visu, lai savu kognitīvo kļūdu padarītu par kaut ko ok.

(Reply to this) (Parent)