Pilnīgi piekrītu.
un tas viss ir faking fascinējoši jeb - nu kā tomēr tas tā var aiziet uz urrā...
tā ir tāda kā braukšana dzērumā jeb pilnīgā dullumā, jo dzīvošana pēc aplamiem pieņēmumiem ir sava veida dullums. likmju likšana uz gan-jau-būs-labi. un nav. un ir konsekventas stulbuma kļūdas. un ir atkal un atkal jāsaskaras ar "ai, nepadomājām" situācijām ar milzīgām sekām.

un kur radies tas tikai-es-zinu-vislabāk uzskats? super egocentrisms? to nevar saprast.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

patiesībā mūsu sugas problēmas ir saprotamas, ja ņem vērā atziņas no kognitīvajām zinātnēm/psiholoģijas, bet man šobrīd nav laika par to rakstīt :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, kaut kad tuvā/tālā nākotnē var jau garākā cibas ierakstā izpausties...

šķiet jau, ka zaudējuma sajūta jeb tas, ka esi kļūdījies, ir bloody nepatīkama, kas nosaka to, ka ko tādu vajag neredzēt, jo ko neredzu, tā nav... lai cik tas arī nebūtu muļķīgi. ne jau saprast, ka tas neko nemaina.
un tad vajag darīt visu, lai savu kognitīvo kļūdu padarītu par kaut ko ok.

(Reply to this) (Parent)