Comments: |
| From: | thel |
Date: | December 19th, 2011 - 01:10 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nu, šis ir ļoti neviennozīmīgs jautājums. No vienas puses, protams, ir iemesls kritizēt elitistus, kas ir atklājuši mākslas būtību Vāgnerā un Prustā, kopumā zina kas ir labs un slikts; un veido dažādus pašpalīdzības pulciņus. No otras, neredzu vajadzību pieņemt, ka diskusijas var veidot tikai profesionāļi. Pieļauju, ka arī sekretāres varētu piedalīties ar savu skatījumu un nevis tikt automātiski izslēgtas, jo neatbilst kāda(-s) priekšstatiem (pat ja viedoklis šķiet anahronisks, nejēdzigs v.tml. no kādas mistiskas teorijas puses.).
spožums un posts, ka "māksla" operē ar ikdienā viegli un plaši pieejamām lietām, kas līdz ar to rada iespaidu, ka ikkatrs, kam šīs lietas ir pieejamas automātiski arī saprot to iespējamo lietojumu daudzveidību. Kas ne vienmēr ir the case. Rezultāts parasti ir, Kauliņa vārdiem runājot, proverbiāls čiks. kam nav ne vainas sadaļā "lasītaji raksta", "viedoklis" vai smalltalkos ziemassvētku ballītēs, bet, kad šādi "mākslas kritiķi" aizpilda kultūras mediju galveno telpu, tad ir ne tikai garlaicīgi, bet arī besīgi.
| From: | thel |
Date: | December 19th, 2011 - 01:38 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Protams, var pieņemt tēzi, ka māksla ir kas tāds, kas nav tverams bez pastarpinājumiem - izglītības, teorijas, dešifrējoša skatiena u.tml. Ok. Vienīgi tad tas ir taisns ceļš uz obskurantismu un elitismu.
Ja šķiet, ka publiskā telpā esoši uzskati ir nejēdzīgi, tad atliek vienīgi iesaistīties viedokļu konkurencē - darīt labāk un interesantāk.
un Tu vēlies apgalvot, ka māksla ir kkas 'dabisks' un visiem no dzimšanas pašsaprotams? Es saprotu, uz kuru pusi deķīti velc, tamdēļ apstāsimies pie tā, ka, jā, zināmā mērā es uzskatu, ka mākslas sakarā vērtība rodas un uzturas konsensusā un lietojumā, un, lai to uzturētu, ir nepieciešams pārzināt konsensusa un lietojuma ceļus, metodes, sakarības etc., bet ticu, ka var arī iziet pa kādu vidējāku ceļu, nekā galējs elitisms.
par visu pārējo - protams. Šīs tikai rīta impresijas pie kafijas krūzes ar avīzi rokā.
lai gan the points bija nedaudz cits - nevis par elitismu kā tādu, bet gan par kļūdainu elitismu, kas pēc parametriem gan vairāk sanāk pops.
Jūs te retorikā trenējaties?
Ja es domu par "lasītāji raksa" sapratu pareizi, gribētu kā žīds uzdot pretjautājumu. Vai datora lietotāja viedoklis par kādu sistēmu/programmu ir mazāk svarīgs un vērā ņemams salīdzinājumā ar jomas speciālista viedokli?
tā ir mazliet cita ōpera, jo šajā gadījumā objekts ir tīri funkcionāls un maināms, līdz ar ko lietotāja atsauksmes var palīdzēt to uzlabot, which is not the artworks case, tā kā tam nepiemīt 'lietojamība' tādā nozīmē..
T.i., ja es uzrakstu programmiņu, kas pēc lietpratēju standartiem kaut kādā ziņā ir skaista, bet pilnīgi neko nedod kāda no malas, tad tas ir ārts? Nu, piemēram, programma, kas pēc kaut kādiem kritērijiem meklē pirmskaitļus bībeles tekstā, bet uz ekrāna neko neizvada.
vai tiešam esi tik nesaprātīgs, ka sagaidi kritērijus a), b) c), pēc kuriem kko automātiski varēs atributēt kā "mākslu"? funkcionalitāte mākslā arī viens atsevišķs un gana plašs topiks, kurā bloga komentāru sadaļā pat nemēģināšu iedziļināties. provizoriskas atbildes vietā varu minēt, ka morfoloģiski (var but viens no kritērijiem, bet ne vienīgais) Tevis piesaukto aptuveno piemēru (funkcionālu vai nefunkcionālu, šajā gadījumā vienalga) var iebāzt net-art sadaļā un tad skatīties tālāk. bet tālāk paskatīties grūti, jo nekas konkrētāks Tavā piemērā nav minēts. ja interesē patiešām tiešām, nevis manis dirsināšanas nolūkos, tad laipni lūgti iegriezties pie Šmitu pāra iekš Rix-c (Mākslinieku savienības nams krastmalā vai rixc.lv), palasīt Ļeva Manoviča tekstus, kas ir tulkoti latviski, bet citās valodās pieejami te: manovich.net
Kāpēc uzreiz nesaprātīgs? Lineārs un neaptēsts, drošvien. Vēlme visu racionalizēt ir īpašība, kas manā profesionālajā jomā ir nepieciešama un ir gadiem kultivēta. No worries, par mākslas kritiķi negrasos kļūt. Vienkārši, ne jau autoservisa meistaram man šādus jautājumus uzdot?
ja Tu prasītu pastāstīt kko, piemēram, saistībā ar glezniecības vai grafikas tehnoloģijām, nebūtu problēmu izklāstīt pāris teikumos neta komentāros. Bet īsumā izklāstīt, kamdēļ kkas ir tieši tā, kā tas ir, nav viegls uzdevums, it īpaši, ja joma nav īsti labi zināma (bet ir citi ļaudis, kas zina labāk par digitālām, tīklu un softu lietiņām).
Nu, es te caur piemēru gribēju tikt pie būtības. Bet tā pārdomājot visu šo, nonācu pie sava īpatnējā secinājuma. Māksla ir tāda ideja par... nu, vienvārdsakot, kaut kāds svētais grāls. Es te atkal visu gribu nostādīt uz zemes ar kājām, bet apmēram, kā laba alus meklējumi - daudz šķēpu tiek lauzti to meklējot, definējot, klasificējot, bet tāpat taisnība nav nevienam, un viss tiek vilkts caur personīgo prizmu, vai pat kontekstu.
Nu, ir vnk gana daudz tādu umbrella jēdzienu, piemēram, "filozofija" vai "bioloģija", "ģeogrāfija", "fizika" etc., kur apakšā ir gana daudz patstāvīgu jomu un disciplīnu, kurām tad ir būtība. piemēram., tu pieskāries vienai no tādām, tiesa, tajā es neesmu kompetenta, lai risinātu sarunu tālāk. Personīgā prizma atkal, lūk, ir gana būtiska un plaša tēma mākslas sakarā (sveiks, Kants) u.t.t., u.t.jp.
vienkārši "gribēt tikt pie mākslas būtības" ir visai, hmmm, interesants formulējums; nedomāju, ka varu Tev palīdzēt tik abstraktā un obskūrā uzdevumā. | |