Protams, var pieņemt tēzi, ka māksla ir kas tāds, kas nav tverams bez pastarpinājumiem - izglītības, teorijas, dešifrējoša skatiena u.tml. Ok. Vienīgi tad tas ir taisns ceļš uz obskurantismu un elitismu.

Ja šķiet, ka publiskā telpā esoši uzskati ir nejēdzīgi, tad atliek vienīgi iesaistīties viedokļu konkurencē - darīt labāk un interesantāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un Tu vēlies apgalvot, ka māksla ir kkas 'dabisks' un visiem no dzimšanas pašsaprotams? Es saprotu, uz kuru pusi deķīti velc, tamdēļ apstāsimies pie tā, ka, jā, zināmā mērā es uzskatu, ka mākslas sakarā vērtība rodas un uzturas konsensusā un lietojumā, un, lai to uzturētu, ir nepieciešams pārzināt konsensusa un lietojuma ceļus, metodes, sakarības etc., bet ticu, ka var arī iziet pa kādu vidējāku ceļu, nekā galējs elitisms.

par visu pārējo - protams. Šīs tikai rīta impresijas pie kafijas krūzes ar avīzi rokā.

(Reply to this) (Parent)

lai gan the points bija nedaudz cits - nevis par elitismu kā tādu, bet gan par kļūdainu elitismu, kas pēc parametriem gan vairāk sanāk pops.

(Reply to this) (Parent)