Comments: |
Kā ir ar JRT finansējumu, visu paši, jeb no nodokļiem arī saņem kādu kripatiņu? Te nu ir jautājums, cik tālu katrs no viņiem būtu gatavs iet, ja viņa teātri taisītu ciet. Nu piemēram Smiļģa māja noteikti nav zemesgrāmatā uz Hermaņa, paspekulēsim,īpašnieks Rīgas Dome izdoma, ka tur tak var izdevīgi iznomāt telpas spēļu zālei vai La Roka 2 (Operetes liktenis). Ko viņš darītu? Lūpas sakniebis drūmi klusētu, atlaistu trupu un pats apvainojies aizbrauktu uz ārzemēm strādāt? Kad es lasīju par to "tagad tas būs īstens Tautas teātris" man pa galvu maisījās Lilitas Bērziņas biogrāfija, viņa jaunajai - ļaunajai varai kalpoja ar pilnu atdevi, bet neviens tāpēc neapgalvo, ka tā nebija izcila aktrise.
| From: | junona |
Date: | August 27th, 2010 - 10:37 am |
---|
| | | (Link) |
|
Ko viņš darītu? Domāju, ka saceltu pamatīgu histēriju līdzīgi tam, kā tad bija kādu gadu atpakaļ, kad - cik var saprast - kāds jau grasījās likt lietā shēmu, kas paredz JRT likvidāciju. Jā, JRT ir valsts teātris un katru gadu no valsts saņem dotāciju (līdzīgi citiem valsts teātriem). Ar Lilitu Bērziņu salīdzināt tomēr nav korekti. Pirmkārt, viņas izvēļu arsenāls bija krietni šaurāks. Viņa, piemēram, nevarēja tā vienkārši aizbraukt uz ārzemēm. Otrkārt, arī pie režīma var strādāt visādi. Piemēram, tai pašai Artmanei šat tad pārmeta kolaboracionismu, jo daudziem šķiet, ka viņa iesaistījās visās padomju lietās ar gluži nevajadzīgu degsmi. Pielīdzināt Poļiščuku režīma upuriem ir mazliet pārspīlēti. Tur jābūt mazliet Stendzenieka prātā.
Ar Bērziņu salīdzināju tāpēc, ka abos gadījumos ir izvēle sadarboties ar sliktajiem vai zaudēt ispēju turpināt radošu darbu. Bērziņa un Artmane varēja izvēlēties arī cita veida upuri - upurēt savu karjeru. Un rakstīt par kādu, kas ir ko vērā ņemamu paveicis šeit - ja nepatīk, brauc prom, laikam nav īpaši tālredzīgi. Ja Poļiščuka neatrastu pircēju savam zīmolam un nekļūtu par TP "jūsmīgo ausmiņu" viņai vairs nebūtu sava teātra. Hermaņa taktika ir kā putnēnam, kas pirmais ir izšķīlies ligzdā un grūž laukā pārējos, lai kļūtu par to stiprāko, kurs ir izdzīvojis. Man ir dziļi vienalga vai viņš pateica preteklību par sievieti, māti vai pat blondīni, es to redzu kā vēršanos pret konkurenti, piesedzoties ar moralizētaja vīģes lapiņu.
šeit no savas puses vēlētos piebilst, ka Poļiščukai nebija tik melnbalta dilemma - zaudēt visu vai "gult ar sliktajiem", jāsāk ar to, ka viņas 40 vietu teātrītis vnk nebija rentabls tizlu biznesa lēmumu dēļ; Es tiešām ticu, ka, ja būtu pieliktas vairāk pūles domājot par ieņemumiem/izdevumiem u.tml. kategorijām un pieņemti lēmumi, lai šos rādītājus uzlabotu, tad bizness kusli, bet tomēr varētu turpināt ripot uz priekšu. Bet tagad tiek aizmirsts, ka tā ir privāta iniciatīva un ar sūdīgu stratēģisku plānošanu tieši biznesa nozīmē, un tas viss nez kāpēc tiek pavērsts par kaut kādu gaismas cīņu ar tumsu uz dzivību un nāvi, gandrīz vai no Raiņa. nedaudz back tto the reality, lūdzu..
Ja pieņemsim, ka TO bija pilotprojekts. Nospēlēt vienu vērtīgu sezonu, lai atrastu sponsorus, tad ar stratēģiju viss kārtībā. Es šeit neredzu gaismas cīņu ar tumsu, tikai cilvēku, kas grib turpināt darbu un ir izdomājis, ka kļūstot par "Tautas teātri" radošās brīvības un iespēju būs vairāk nekā gaidot, kad ik palaikam atļaus kaut ko norežisēt citos teātros.
vien ir noslēgt darījumu par finansējumu teātriem, bet pavisam kas cits ir aizgūtnēm slavināt savu aizdevēju (visai šaubīgu politisku spēku) un visu pasākumu ietērpt ekzaltētā retoriskā tuftā. Sīkākam ieskatam: http://parlabulatviju.lv/wp-content/Maketi/PLL_Riga_LV.pdf 4.lpp. resp., prostitūcija ir normāls pakalpojums - viens dod, otrs maksā par došanu, taču kamdēļ tur vel klāt rokas bučot un pakaļu laizīt, man nav skaidrs. Varbūt sieviete vnk ļoti emocionāla un īsti ņedajot otčota par realitāti, bet tādā gadījumā, nu, pati vainīga...
Nu emocionāla zoss gan viņa nav, tā ir tikai maska "kā mēs visi izmisumā raudājām un tad atnāca labais onkulis ar baksiem". Cik lasīju ziņās, tagad pateicoties jandāliņam un vēlēšanām viņa būs tikusi arī pie labākām telpām. Bet režisore viņa nav slikta un cerams, ka AŠ2 lakstīgalas pienākumi netraucēs arī turpmāk iestudēt.
viņai jau netraucēs iestudēt, vien varētu traucēt daudziem citiem jau esošajiem vai topošajiem režisoriem, kuriem civilizēts ceļš pie telpām un līdzekļiem būs mazāk iespējams, nekā pirms daudzi labi režisori un citi atzīstami kultūras darbinieki ar savu piemēru tika iedibinājuši tradīciju taisīt karjeru caur gultu.
Dzīvosim redzēsims. Vēl jau neko daudz nav uztaisījusi, ja AŠ2 pakāsīs velēšanās, tad viņai nekādu superīgo jumtu sev sarūpēt nebūs izdevies, tikai blamāža. Varbūt viņa kļūs par piemēru - biedinājumu jaunajiem censoņiem. Sabrāļosies ar sliktajiem, sliktie tiks nogrūsti no siles, beigās nebūs ne teātra, ne līdzjūtības no kolēģu puses.
viņa jau nav vienīgā. Nepatīkami daudziem nāk visādas naudas no partiju kasēm un vēl vairakiem ir jābūt laipniem pret tiem, kam šīs naudas nāk, ja vispār ir vēlme darboties kultūras jomā un nevis tās kkādā andergraunda opozīcijā. Šķiet helēnas laikā, līdz ar diezgan jēdzīgām lietām notika arī ļoti daudzas nejaukas, to starpā publiski iebarota kā 'normāla' vienpersoniska izlemšana naudas, amatu sadalē. un šādā ziņā ir pat nedaudz skumji, ka Poļiščuka tiek gandrīz vai krustā sista par praksi, kas pelēkā veidā jau sen kā ir 'normāla'...
Par pēdējo rindkopu - te beidzot es tev piekrītu 100%
vienīgais - un te es atkal nevaru beigt - vai no tā būtu jāizsecina, ka vajadzētu mazāk asi pret Poļiščuku izturēties, vai arī, ka nedrīkstētu šādu naudas dalīšanas praksi atzīt par 'normālu' un vienlīdz asi būtu jāvēršas pret visiem, kas to praktizē..
Nu atspārdīt vienu, kas rīkojās īpaši neslēpjoties, lai pārējie varētu mierīgi turpināt pa kluso - tas drīzāk kalpos sistēmas nostiprināšanai nevis graušanai. Konkrētā gadījumā, Hermanis, kas pats saņem no nodokļu naudas un klaigā, ka par maz, nav īstā autoritāte, kas varētu mest to pirmo akmeni. Ja pret Poļiščuku nostātos, kāds cits neatkarīgais režisors, kas pats izveidojis teātri, spēj to uzturēt no biļešu ienākumiem un nevienam neko nediedelē, tad šo viedokli varētu ņemt par pilnu. Bet cietiem bļaut: "Ķeriet mauku!" laikam nav nekādu īpašu tiesību.
1) tas nebija 'pilotprojekts', lai atrastu sponsorus, jo, ja KM būtu arī tagad iedevusi $, teātris turpinātu nerentabli darboties un viss būtu klusu.
2) gaismas cīņa ar tumsu ir pašas Poļiščukas uzburtā aina par to, kas 'īstenībā' notiek ar viņas teātri
3) 100 000 tāpat ir dikti maza nauda priekš teātra, tā to glābtu uz ļoti īsu brīdi. Tā kā tik un tā būtu jāmeklē sponsori (jo par to, kā pašam padarit savu pasākumu rentablu, domas, protams, nav, vieglāk ir meklēt iztrukstošos līdzekļus konkrusos un pēc tam apvainot sazvērestībā, ja tā arī cauram projektam neiedod neko...), ko, šķite PLL personā ir arī atradusi. Nu, lai labi veicas šlesera lakstīgalai. | |