personas ar pieredzi korupcijā - droši vien tā domāji

(Reply to this) (Thread)

Ne, ta es nedomaju :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eh, es gan ;D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lielākā daļa pašvaldības darbinieku korpusa ir trani, kuri strādā un korupcijai nav daudz laika, nedz jēgas. Un darbs daudz raitāk iet, kad tiem vadībā cilvēki, kas sajēdz jomu (departamentu, kurā strādā), nevis nokļūšana amatā viņiem ir pirmā saskaršanās ar to.

(Reply to this) (Parent)

Akuraterei protams nav ko darīt politikā, bet nu ņehuj dirst par viņas dziedāšanas prasmēm.

(Reply to this) (Thread)

Ja tev patīk viņas nazālās kabarejas, aizsūti viņai ziedu pušķi, nevis apkaro mani cibā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ak tu nabaga cibā apkarotā mūzikas eksperte. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:P

(Reply to this) (Parent)

Nē, tas nav vecums, tas gluži vienkārši ir postsovetiskais skatījums uz ministriem/deputātiem kā konkrētās nozares profesionāļiem (tipa, par aizsardzības ministru jābūt ģenerālim, bet par izglītības ministru goda pedagogam, savukārt pilsētas domē tikai inženierceltniekus un santehniķus). Monarhijās un autoritāros režīmos tā arī ir. Tikai daudzi auztrumeiropieši nav pamanījuši, ka demokrātijās attiecīgajiem amatiem pilnīgi citas funkcijas, proti, ministrs/deputāts nevis vada kādas nozares birokrātisko vadības aparātu, bet gan ir vēlētāju pārstāvis, kurš uzrauga, lai esošais aparāts darbotos vairāk viņa vēlētāju interesēs. Ministriju vada attiecīgais valsts sekretārs, domes departamentu tā vadītājs. Savukārt deputātam jāpietiek ar veselā saprāta aizmetņiem, lai varētu balsot par savar partijas izvirzītajiem virzieniem – viņam pašam nav jāskrien betona maisītāju darbināt.

Pavisam nesen mūsu postsovokisti ķiķināja par Somiju, kur par aizsardzības ministru iecēla kundzi, kura tanku no motocikla nevarēja īsti atšķirt: redz, phe, looool! Savukārt kā paši Somi tagad atceras, ka bijusi aš vai labākā ministre valsts vēsturē: nozari nav čakarējusi, MK sēdēs aizstāvējusi un finansējumu spiedusi, starptautiskajos samitos godam pārstāvējusi.

(Reply to this) (Thread)

Mhm, mēs te ik pa brīdim strādājam ar akurāterēm, kurām divi gadi paiet, kamēr saprot protokolu. Uzraudzīt, hehe, es arī gribētu, lai darbs ir uzraudzīt, kā citi strādā, bet diemžēl IR jāstrādā pašam un PAŠAM ir vieglāk, ja ko rubī no jomas, nevis, parakstījis darba līgumu, sāc prātuļot riteni no jauna, un cilvēki, kas saņem pašvaldības iestāžu pakalpojumus, ir diezgan priecīgi, ka pretī viņam ir cilvēks, kas rubī fišku, nevis nerubī. Protams, ja tavs uzdevums nav sēdēt komisijā, tur, protams, citi spēles noteikumi, hehe.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Deputāti nesēž pašvaldību iestādēs (ja nu vienīgi kā apmeklētāji ar savu vajadzību) – tur strādā profesionāli ierēdņi. Un lielākā daļa no tiem ir sava darba zinātāji. Deputāti sēž komisijās, atbilstoši savām interesēm un zināšanām (pieminētā Akuratere gan jau kultūras jomā ko zinātu ieteikt), un bīda virzienus, kuros aparātam akcentus likt.

Vienīgais mīnuss, ka pārvaldības iestādēs gandrīz nav mehānismu sistēmas uzlabošanai no iekšpuses, t.i. pat ja darbinieks lieliski redz, kā to visu varētu veikt ātrāk, vieglāk un labāk, viņš nespļauj pret vēju, tb neuzbāžas priekšniecībai ar idejām, bet stoiski pieņem dzīvi kāda tā ir, pildot funkcijas saskaņā ar esošajām instrukcijām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lol. iekšējie mehānismi ir pat ļoti daudzi, kā ko var komunicēt un nevajag domāt sovaku manierē, kur "vārna vārnai acī neknābs". daudzi protokoli ir caurspīdības nodrošināšanai un accountability (tie arī rada garum garos protokolus). Lielāka problēma ir, ka mehānisms no iekšas strādā gana raiti, līdz ar ko tas ir vai nu fundamentāli jāmaina uz kko citu (vēlu veiksmi kādam izdomāt, uz ko fundamentāli citu un arī spēt izmainīt), vai arī jāstrādā vien tālāk, nesatraucoties, kā kādiem sazvērestības teoriju cienītājiem no malas tas izskatās.

(Reply to this) (Parent)

jeb citiem vārdiem sakot - ieraugu Kiviču sarakstos, ieraugu dažu labu kaimiņvīru, kuram dzīves mērķis ir, pie grila šmorējot, korišiem palepoties, ka šis Rīgā ticis ģēlas bīdīt, un man uznāk vēmiens. vari man stāstīt par grassroots activism pozitīvo nozīmi - vietās, kur cilvēki ietekmē līdzcilvēku labsajūtu (un, atšķirībā no veikaliem, kur vari neiet, ja nepatīk apkalpošana, pašvaldībā tas gluži nestrādā), es gribētu redzēt cilvēkus, kas nav lohi, vai vismaz ar potencialitāti, kad tos pārbaudīs ar varu'n'stuff, tie izvēlēsies nekļūt par lohiem.

(Reply to this) (Parent)

Un par "sovjetu" un "postsovjetu" padomā vēlreiz, kurā sistēmā bija "tautas pārstāvji" un kurā tiecas uz profesionālu darbinieku korpusu. Un valsts pārvalde un pašvaldības pārvalde ir divas atšķirīgas lietas, bet to jau tu, protams, zini.

(Reply to this) (Parent)