[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Monday, May 29th, 2023 | ||
|
neraate |
12:06a | @#€&/*! |
| Sunday, May 28th, 2023 | ||
|
krii |
11:43p | Neizvērsts n-komentārs Tas nav absurds, tas ir tas, ko tu nerubī. Sv. Augustīns ļoti labi formulējis, ka mīlestības būtība ir gribas akts, nevis intelektuāls lēmums vai ļaušanās spontānai kaislībai; [ kā solījumā par "nabadzībā un bagātībā, slimībā un veselībā"] arvien no jauna aktualizēta lojalitāte Otram. Ir vēls, nāk miegs, izvērsīšu kaut kad citreiz. Varbūt. |
|
krii |
11:07p | Bēdīgi par Kemalu. |
|
virginia_rabbit |
7:43p | un kā tad motokross ar blakusvāģi? |
|
krii |
5:49p | Rajons ziņo, ka bronza. Dreb ne tikai rūtis, bet arī mūra sienas. |
|
krii |
3:40p | "Agresīvas reakcijas pamatā vienmēr ir apdraudējuma sajūta; jo cilvēks/dzīvnieks mazāk trauksmains, jo retāk viņš izpaudīsies agresīvi (cilvēka gadījumā - arī pasīvi agresīvi)." Nu, nezinu, nezinu. Gribēju iebilst, ka agresiju var izsaukt arī fizisks (nu, vai mentāls, kurš neprojicējas somatiski, ja tāds vispār ir iespējams) diskomforts, bet tad atcerējos, ka sāpju pamatfunkcija ir aktualizēt bailes no nāves. |
|
sramgni |
1:55p | savā dzejā Ingmārs Freimanis savā dzejā izmanto kontrastus, pārspīlējumus un paradoksus, lai parodētu sevi un savu dzīvi. Piemēram, dzejolis "Diemžēl darbā" sākas ar banālu situāciju, kurā dzejnieks jūtas slikti un dodas mājās agrāk, bet beidzas ar pārsteidzošu un šokējošu atklāsmi, ka viņš ir miris un atrodas kapos. Šis dzejolis izsmej savu depresiju un bezcerību ar pārslēgšanos no reālās uz fantastisko pasauli. Arī dzejolis "Nu paša sevis uzbrukums" ir pašironisks, jo tajā dzejnieks izteic savu neapmierinātību ar sevi un savu talantu ar retoriskiem jautājumiem un absurdiem salīdzinājumiem. Viņš sevi salīdzina ar vāju ienaidnieku un lūdz atbildes uz nesakarīgiem jautājumiem par dzīvi. Šis dzejolis parodē savu eksistenciālo krīzi un nespēju atrast jēgu savam darbam. |
|
sramgni |
1:13p | č Čūskas, Bing. |
|
black_data |
11:39a | Stundu rokos pa Woltu, jo secināju, ka neizvilkšu līdz pēcpusdienai ar vienu banānu. Un reāli nāk dusmas par to, ka mums ir trīs vegānas vietas, un dažas no tām pat nav parūpējušās ielikt... jebko. Like tikai kafija un kūkas. (Labojums - tikai limonādes.) Nu tā ka pilnīgi nekā, ko es varu šobrīd ēst. Apsveru domu aiziet mājās pēc avokado un olām. Here goes "produktīvā diena" so far. Mums vajag vairāk vegānu vietu ar normālu ēdienu. |
|
black_data |
10:35a | Noskatījos vienu jocīgu filmu Šodien Bizē vēl var paspēt uz trešo un pēdējo The Holy Mountain seansu. Es neatceros precīzi, kad es redzēju to pirmo reizi, bet visas tās mistiskās pieredzes šoreiz man likās saprotamākas. Es vienlaicīgi varu par to pasmīnēt, un arī saprast, kāpēc cilvēki tās meklē. Cita starpā es aizdomājos par to, kāpēc cilvēkus saista viss jocīgais. Es varu derēt, ka ļoti liela daļa gāja uz šo kā uz jocīgu filmu. Es pats arī negāju meklēt kaut kādas dzīves atziņas, vai baudīt lielu mākslu. No vienas puses cilvēkus saista viss pazīstamais, jo tā ir drošība. Neliela novirze no "normas", un tiks trigerēti visi ksenofobijas atzari, kādus tik var iedomāties. No otras ir ļoti liela vilkme pa durvju spraugu apskatīties uz "tiem tur jocīgajiem" - popzvaignes, Eirovīzija, dzeltenā prese, you name it. Un es šo visu nedomāju norakstīt uz garlaicību. Es domāju, ka vilkme uz novelty ir daļa no human condition. Nez vai citā sugām arī tā ir? Katrā ziņā es skaidri zinu, kāda būtu suņa pirmā reakcija, ieraugot kaut ko nesaprotamu un jocīgu. Bet varbūt tas ir spektrs, tāpat kā daudz kas cits - ekstrāma pieturēšanās tikai pie pazīstamā, kas ir iemesls tam, kāpēc cilvēki izvēlēties ciest tajos pašos veidos, un ekstrēma vēlme meklēt kaut ko aizraujošu un nebijušu. Un lielākā daļa atrodas spektram kaut kur pa vidu. Un varbūt pat dažādās dzīves jomās cilvēki atrodas spektra dažādos galos. |
|
krii |
12:34a | Tenkas Jūs zināt, ka Liāna Langa ik vakaru, noņēmusi parūku un nomazgājusi kosmētiku, uzvelk sporta krekliņu un pavecus džinsus, atver datoru un sāk veidot Zahara Priļepina podkāstus? |
| Saturday, May 27th, 2023 | ||
|
krii |
11:19p | Līdz vienpadsmitiem vakarā ir gaišs, un es jūtu, cik alkaini mana nīkulīgā ķermeņa izslāpušās šūnas kampj gaismu. Man gribas dzert gaismu, peldēties gaismā, ieelpot gaismu, iesūkt sevī, katras šūnas katrā organoīdā. Arī mijkrēšļi šajā gadalaikā ir skaisti. Un naktīs Ģertrūdes ielā dzied lakstīgalas. Bet mūsu pagalmā čabinās eži un, plivinādamies kā ēnas, medī sikspārņi. |
|
krii |
4:10p | Ja tagad parādītos kaut kāda feja, moira vai cita stipri pilnvarota likteņlēmēja parādība un teiktu: - Nu tā, tu vari izvēlēties vai nu Latvijas uzvaru pusfinālā, vai Erdogana zaudējumu vēlēšanās, bet abus nekādi nē! - es gauži raudātu. Ko jūs izvēlētos? |
|
aborigens |
3:01p | "Podnieks mēdz podnieku skaust, ar namdari namdarim ķilda Ubags ir ubagam naidīgs, nav dziedonis dziedonim vēlīgs. Brāli, mans Pers, to paturi dziļi sev sirdī, ko saku: Neļauj tu Erīdai ļaunai sev prātu novērst no darba, Klausoties dažādās ķildās, kas dzirdamas sapulču vietās! Neatliek strīdiņiem laika un dažādām laukuma runām Tādam, kurš mājā jau laikus nav sakrājis veselam gadam Pārtiku, Dēmetras graudus, ko zeme cilvēkiem dāvā." /Hēsiods, Darbi un dienas http://gramatas.lndb.lv/periodika2-view |
|
krii |
1:44p | Ja es no šī gada izrāpošu dzīva, tas būs tikai, pateicoties maniem brīnišķajiem draugiem. Sākot no pagājušās piektdienas, katru dienu jutos mazliet apčubināta un saņēmusi optimisma injekciju. Paldies. Jūs esat lieliski. |
|
neraate |
11:58a | humpalu dievi bija man labvēlīgi - mammas draudzene, kura atdeva ierēdniecībā aizgājušā dēla nevajadzīgos profesionālos štruntus (pārdzīvos arī mani) un palielu maisu ar apģērbu! tagad man ir divas džinsas (īstās, 100% kokvilna! skinny un taisnas, der jau tagad, tievās ērtas būs kad nometīšu tos 5 kg), plandošas ērtas auduma bikses ar pogu aizdari uz gurniem un daudz skaistas ērtas blūzes, tieši manā stilā, viena pat manas mīļākās blūzes 5.versija! garderobes atjaunošanas misija principā ir pabeigta, vajadzētu vēl melnas zolīdas bikses, bēšas un melnas laiviņas, smukos gumijniekus un ādas puszābakus, gribas ādas jaku un tad tikai apenes un zeķes, bet principā arī tagad laikam viss ir. mammai dārzā zied pildīta tumši spilgti rozā peonija, aplēju sīkām svaigas piparmētas tējai, zied neaizmirstules, skaistnātrītes un nezālītes un saulīte gandrīz ļapotā, bet priecīgi tāpat |
| Friday, May 26th, 2023 | ||
|
black_data |
6:13p | Es parasti neskatos hokeju, bet vakar es noskatījos gandrīz visu spēli. Un es nevaru teikt, ka mani pilnīgi neinteresēja tā spēle. Mani pilnīgi neinteresēja skatīties Latvijas spēli ar Kazahstānu, bet tas ir citādāk. Es daudz maz skaidri atceros pusaudža gadus, un kādas emocijas sagādāja teju katri iesistie vārti, un šobrīd pilnīgi noteikti tā nav. Tur noteikti ir kaut kāds prieks par Latvijas izlases panākumiem, bet tas ir ļoti tāls no "es gandrīz apraudājos no laimes", vai "man par šo noteikti ir jāietvīto". Par lidmašīnas biļešu pirkšanu uz Tamperi es nemaz nerunāju. Ar šo visu es gribēju teikt, ka kaut kā muļķīgi šobrīd šķiet burkšķēt par šo visu sajūsmu par hokeju. Piedzērušies līdzjutēji, kas... visādi (ne)uzvedas, tas ir legit iemesls burkšķēšanai. Es neredzu saikni starp prieku un stikla lauskām uz ielas, vai urinēšanu pagalmos. Bet citādi to drošvien varētu salīdzināt ar prieku par kāda drauga vai paziņas panākumiem. Un kāpēc lai man būtu tiesības kādam norādīt, kā ir pareizi izjust prieku. Un tomēr Eirovīzija mani absolūti neinteresē, un katru reizi vispārējā histērija mani pārsteidz nesagatavotu. Varbūt tam ir sakars ar to, ka es pats daru komandas sporta veidus. |
|
tors |
3:01p | Bāc, vakar prezentācija bija tik jauka. Viss tas pusgada darbs, ceļoties un ejot gulēt ar to albumu, ir noslēdzies. Sajūta, ka atkal varu dzīvot kā parasts pilsonis bez tā pusslodzes darba. Pārsteidzoši daudz cilvēku atnāca, par ko prieks, viss arī aizritēji kinda komiski un sirsnīgi, kā cerēju; draugiem, šķiet, patika, un šorīt mana pensionējusies māmiņa pa telefonu teica, ka esot pēc pasākuma bijusi tik saviļņota un lepna (geez..), ka visu nakti bijis grūti iemigt. Un visam pa virsu paspēju noskatīties trešo periodu, kur izbāzām zviedrus. Kā teica Kalvis, nezinu, kam būtu jānotiek, lai vakars kļūtu vēl labāks. Sajutos kā Trūmens, bet tā, ka fonā skan Ice Cube dziesma "It was a good day". Sometimes it all just works out, thanks, lucky stars. |
|
black_data |
12:23p | Dažas dziesmas ir labs tests lai uzzinātu, kas notiek ar dažām emocijām, ar kurām tu ikdienā nesaskaries. Tu uzliec dziesmu, lai notestētu skaņu, un tev viss tik skaisti norezonē. Un tu zini, ka tas nav tikai par to, cik kruta skan šī dziesma. Ja netic dvēselēm, kosmiskām sakritībām un citiem pārdabiskiem spēkiem, tad jāsaka, ka cilvēka... prāts(?)... ir fantastiksa vieta. Teiciens, ka laiks visu dziedē, manuprāt ir bulšits. Laiks neko nedziedē. Mēs esošām pieredzēm kraujam virsū citas pieredzes, un tāpēc kaut kādas lietas aizslīd kaut kur tālu fonā. Savukārt izdīlošana ar savām emocijām ir tāds kā treniņš. Tu neatbrīvojies no emocijām, tu vienkārši izmaini to, kā tu par tām jūties. Tās ir kā locītavu sāpes, dauzot boksa maisu. Tas trieciens, ko saņem tavas roku locītavas, nav kļuvis mazāks. Tavas locītavas vienkārši ir uztrenētas, lai ar to tiktu galā. (Atvainojos par kārtējo boksa analoģiju.) Apmēram šādā pašā garā terapeiti palīdzot cilvēkiem dīlot ar fobijām. |
|
nistagms |
11:16a |  |
| Thursday, May 25th, 2023 | ||
|
krii |
7:27p | Cilvēki ir ļoti interesanti. Viņu viedokļi - lielākoties nē. |
|
neraate |
7:23p | akKungs! nepietiek ar to, kas JAU notiek, šogad šie vēl sākšot izrakt Mūkusalas krastmalu. |
|
aborigens |
2:27p | Būtu interesanti uz brīdi Latviju ieraudzīt pilnīgi neieinteresēti no malas, kā ārzemniekam. Kur mēs esam attiecībā pret Poliju un Ungāriju. Aborti mums aizliegti nav, diktators arī nav. Bet no otras puses nav CSL un ir nacionālas intereses. Varbūt kaut kāda Gruzija, bet ar zemu reliğiozitātes līmeni. |
|
neraate |
2:17p | padzēru ūdeni no bērna krūzītes lai parādītu, ka tas ir o.k. pļūtīju gandrīz diennakti, šodien bija ieskaite, kurai biju mācījusies ļoti, bet vēlu ejot gulēt blakus bērnam, kuru mocīja puņķi un kreņķis ir kā ir. nokārtots un miers un Dievs un neviens gailis pakaļ nedziedās, pasniedzēja ar mums izrunāja visas kļūdas, lai uz eksāmenu un dzīvē ir skaidrs, no bibliotēkas atstiepu dažas grāmatas. labi, bet piekusu pēc suņa un vēl drusku jāpamočī |
| Wednesday, May 24th, 2023 | ||
|
neraate |
10:53p | man nepatīk dvīnes pretstatīt. bet tas ir fakts, ka vienu vairāk velk uz pucēšanos, ārišķībām ar regulāru krišanu izmisumā par to, ka kaut kas kaut kam nepiestāv vai ir nesmuki (katru nedēļu vismaz pāris lielas tematiskas drāmas) kamēr otru šis satrauc +- reizi (piln)mēnesī. un šodien izrādījās, ka tai, kas mazāk princesīga negaršo kāju nagi, jo sasvīst un putekļaini par ko Modes Upuris smīnēja bārdā aaaaa |