[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Friday, December 26th, 2025 | ||
|
teja |
9:01p | vispār, kur Rīgā var nopirkt kūpinātu karpu? |
|
teja |
11:27a | sapnī griezu sev matus un liku tos mazā zārciņā |
| Thursday, December 25th, 2025 | ||
|
neraate |
9:07p | Ļoti gribētos vismaz pataustīt https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/me |
|
teja |
7:18p | tumsā bez eglītes |
|
virginia_rabbit |
12:01a | Šlesers ir harizmas caurums |
| Wednesday, December 24th, 2025 | ||
|
wowow |
10:49p | Pienācis tas brīdis, kad nevis tu bērniem dāvini Lego ziemassvētkos, bet viņi tev. (dabūju Williams F1 formulas modeli, ļoti priecīks). |
|
neraate |
9:09p | lellīte, protams, ir fifīga, bet liela izmēra dāvanu tajā sēžot diemžēl nav iespējams iesaiņot :D dabūju zvanīt vīramātei un iet ciemos |
|
neraate |
4:44p | šogad nekur nebrauksim. zirņus nopirku Mego (divas konservu bundžas un vienu burku, tikai jāuzsilda, visi izrādījās KOK, garšīgi tie, kas burkā, jau apēdām!), rupjmaizes kārtojumu mazos trauciņos (garšīgs! ar dzērveņu ievārījumu!), štovēti kāposti vienmēr stāv plauktā, iesāku mazsālīt divus Mārupes gurķus, pusi jau apēda, sagriezu skaistus sarkanus ābolus, nopirku divu veidu asinsdesu (Iecēnu busiņa džeks uzdāvināja uz svētkiem bērniem bērnu cīsiņus un mednieku desiņas, visi ēda, visiem garšoja, gandrīz jāiet pakaļ vēl un jācer, ka tur vēl būs), rupjmaizes kārtojums garšoja tikai vienam no bērniem, man gan ļoti! vīrs atnesa piparkūkas un pīrādziņus, taisīs rosolu. bija baigi garšīgi, tagad gribu pagulēt un vakarā uz Ganiņu Misi, bet vajadzētu uz veikalu tā diskrēti aiziet |
|
teja |
10:56a | vēl nav Ziemassvētki, bet ir notikuši jau tik daudz labi brīnumi |
| Tuesday, December 23rd, 2025 | ||
|
neraate |
9:38p | ir kļūdas, šodien vairākkārt 'eksāmens te būtu beidzies', trīs reizes braucu no Krasta ielas uz Lāčplēša un tad 'krustojumā griezies pa labi' kamēr sanāca kā vajag un kur vajag un laba trajektorija un pārliecinoši, bet divas reizes braucot bez instruktora sapratu i ka ir kur augt, i ka lieli cilvēki ar tiesībām brauc kā lohi un galīgi nepārdzīvo :D šodien kopumā braucu kādas trīs stundas un man vēl vakara pasaciņa un iespējams jāizkar veļa, bet es gribu tikai gulēt, siltu saldu tēju, pasēdēt klusumā un atiet un vannā. nu un vēl moš nokniebties varētu ja nebūtu jau beigta un pagalam :D |
|
neraate |
6:34p | šorīt ar lellīti un vīru blakus uz Sarkandaugavu pēc bērna laimētās balviņas (vai tiešām netiksiet pirms svētkiem, bērniņš droši vien ļoti gaida savu balvu)* un tad pa to lielo pārvadu līdz VEFam un tad uz darbiņu (biju ļoti laicīgi!) un tad vakarā uz pulciņu vietu pēc bērniem, paspējām uz autobusu, paspēja pie vecmāmiņas eglīti pušķot, apēdu trīs mandarīnus un vajag fiksi iznevarēt jo man tūlīt būs braukšana un dzīve ir brīnišķīga, bet es drusku gribu atelsties. vakar ar lellīti uz patversmi aizvedām rotas, meikapu u.tml. (beidzot, centos aizvest jau vismaz gadu) un es atcerējos, ka esmu kaut kad (oktobrī?) nopirkusi Zsv dāvanas tēvam un vīram un kaut kur nogrūdusi. bērniem īsti nav. darba kolēģes nepareizi saskaitīju *ja zin, tad gaida, man bija ne līdz balvai, bet izdarījām un tas būs brīnišķīgi |
|
black_data |
9:32a | Mani nakts murgi ir pacēlušies jaunā abstrakcijas līmenī. Es pamodos, un vairs nevarēju aizmigt no sapņa, kur kāds random ļaundaris vajāja random bērnu, kuram mēģināja palīdzēt kāda random sieviete. Pamodos es tajā brīdī, kad sievietei un bērnam diez ko labi neveicās ar bēgšanu, un ļaundaris sāka dauzīt ārā stiklus telpai, kurā bērns ar sievieti bija paslēpušies. Man uz šo situāciju bija kaut kāda perspektīva, bet pēc visa spriežot nulle klātbūtnes. Kaut kāds pats savu murgu dokumentālists, kurš atrodas kameras šai pusē, un nespēj iejaukties. Varētu jau nodarboties ar sevis pseidošrinkošanu, un meklēt sevi bērnā, sievietē vai ļaundarī, bet man ir sajūta, ka tā ir tīra apziņas plūsma par to, ka dzīvē eksistē sliktie spēlētāji, un viņi dara lietas, kas nav ok, un es nespēju salāpīt visu pasauli. Nav nekas tāds groundbreaking, bet tāpat kaitina, ka tas traucē normāli izgulēties. |
|
black_data |
9:14a | Man negribētos savā cibā ierobežot iespēju nepazīstamiem cilvēkiem man iebilst, jo man primāri interesē kāda viedokli saprast, ja tur, protams, ir ko saprast, bet šī ir arī mana telpa, kuru man nav intereses pārvērst par publisko izgāztuvi. Mani ir ļoti grūti nokaitināt, bet es redzu, ka šī mana īpašība ir kaitējusi šai vietai. Man šķiet, ka es beigšu tolerēt arī tos, kas uz šejieni nāk tikai savā manjakālajā fāzē, lai gan ir gana adekvāti vai vienaldzīgi pret manu personu pārējā laikā. Es ne no viena nesagaidu spēju uz paškritiku, bet cilvēki ar hronisku empātijas trūkumu šeit nebūs velkomēti. |
| Monday, December 22nd, 2025 | ||
|
black_data |
4:23p | Tā kā man te komentāros bija mēģinājumi lauzt šķēpus par dzīvnieku tiesībām, lai gan ieraksts bija par ko citu, nedaudz arī par tām dzīvnieku tiesībām. Es vienreiz antivegānu grupā lasīju diskusiju par rakstu, ka Latvijā bija uzieta ferma ar novājinātiem mājlopiem, kuri pie tam vēl arī dzīvoja lielā netīrībā. Ne pirmais, ne pēdējais šāds gadījums. Taču gaļas cienītāji bija diezgan sašutuši par šādu izturēšanos pret dzīvniekiem, un dažādās formās paustais vēstījums bija aptuveni vienāds – lai gan es ēdu gaļu, šis gan ir nepieņemami. Nekā pārsteidzoša, varbūt vienīgi personīga apņemšanās veikt fizisku vardarbību pret fermas īpašnieku bija nedaudz negaidīta. Katrā ziņā visas tipiskās dusmas, kas parasti tiek adresētas vegāniem, tika vērstas pret šo hipotētisko zemnieku. Tas, ko es ar šo piemēru gribēju pateikt, ka mēs visi nenonākam pie vienādiem secinājumiem, kā cīnīties pret bezjēdzīgu cietsirdību pret dzīvniekiem, jo mēs operējam ar dažāda apjoma informāciju, apzinātības un pašrefleksijas līmeni, bet vairums tomēr apzinās, ka pat pārtikā lietojamam dzīvniekam nevajadzētu nodarīt ciešanas. Kaut kādā ziņā arī mūsu likumdošana liecina par kolektīvo vienprātību šajā jautājumā. Līdz ar to tā sabiedrības daļa, kas bez ironijas ir gatava attieksmi pret govi vienādot ar attieksmi pret gurķi, ir diezgan margināla. Nav jau tā, ka mūsu sabiedrība būtu izkāvusi zādzības, izvarošanas un slepkavības, bet tas nenozīmē, ka šīs parādības tiek uzskatītas par normālām. Un mans spekulatīvais apgalvojums ir tāds, ka ja pietiekami daudz cilvēku spētu pārskatīt savu attieksmi pret šo tradīciju, kur tradīcija ļoti bieži ir vienkārši plāksteris, ko uzlīmēt pa virsu ingorancei, mums potenciālu vegānu patiesībā būtu daudz vairāk, un tā nebūt nebūtu margināla grupa. Ar to visu es nemēģinu apgalvot, ka tas ir neizbēgams nākotnes scenārijs, jo mēs īsti nezinām, kas notiks ar šo pasauli jau pēc desmit gadiem, bet daži pēdējie cilvēces attīstības gadsimti liecina par diezgan nepārprotamu empātijas pieaugumu pret citām būtnēm. Un nesen es dzirdēju viena pētnieka apgalvojumu, kurš principā pauda to pašu, ko es jau domāju, tikai ar lielāku eksperta autoritāti, ka vegānisms jau patiesībā ir mūsdienu parādība, kas izriet no tā, kā mēs esam izmanījuši pārtikas ieguves veidus. Mēs vai nu mainīsim savus paradumus, vai piespiedīsim tos mainīt tiem, kas tiešā veidā gūst labumu no dzīvnieku turēšanas, un sabiedriskais konsensus tomēr ir tāds, ka dzīvnieks ir jūtoša būtne, un tai ir tiesības būt pasargātai no bezjēdzīgām ciešanām. |
|
teja |
2:57p | nemūžam nerādītu nevienam savu spotify wrap-up |
|
neraate |
10:35a | lellīte ir mājās!!!11 šodien vajadzētu pabraukt vispār šodien jūtos gandrīz augšāmcēlusies - ceturtdien vakarā atslābu par mammu, sestdienu kaut kā ar Dievu uz pusēm, vakar nogulēju garšļaukus, bet esmu atgriezusies apritē - vakar jau šo to piekārtoju, iesaiņoju kolēģēm dāvaniņas - stacijas tunelī nopirku (1,30€) gredzenu pirkstu masāžai, kas ir kolosāla lieta visādos aspektos (sīkā motorika, apzinātība, mikrocirkulācijas uzlabošana, masāža muzkulīšiem, atslābina rokas, kas nereāli svarīgi ja strādā ar rokām, roku-smadzeņu veicināšana u.t.t.), tagad mazgāju jau otro veļas porciju, salikta vismaz vēl viena, nr.3 nomainīja gultasveļu, sīki izrotāja eglīti (vīrs no meža manā mikrobā ielika trīs (!!) eglītes vēl ir plāni un darāmās lietas, bet drusku uznāca miedziņš :D |
|
dienasgramata |
8:32a | no dzīvokļu sludinājumiem: "...lielisks risinājums dzīvošanai" |
|
zilnezal |
3:03a | vot, ziema. nevaru noturēt acis. sapņos nevaru noturēt acis. vai nu ēd trīsreiz dienā un laicīgi ej gulēt tātad riktīgi iespringsti, vai nodarbojies ar radīšanu, atdod sevi tāpat kā mātes atdod savas miesas gabalus sīcim. kad es neēdu, es rakstu labāk, vnk empīrisks fakts. |
| Sunday, December 21st, 2025 | ||
|
black_data |
2:26p | The Prodigy Medley by the Bands of HM Royal Marines https://www.youtube.com/watch?v=FJBdGTN5 |
|
black_data |
1:19p | David Lynch Jo vairāk internets piegādā Deivida Linča dzīves filozofijas citātus, jo lielāka plaisa veidojas starp to tēlu, kas man pusaudža gados ir izveidojusies par viņu no Tvinpīkas laikiem, un to priekšstatus, kas arvien vairāk nostiprinās šobrīd. Es pat teiktu, ka viņš varētu būt iedvesomjošākais kino režisors kino vēsturē (nejaukt ar "ietekmīgākais" un citiem epitetiem), un kaut kad eventuāli kļūt par tādu kā Alanu Votsu. ( |
|
dienasgramata |
6:32a | DELFI. Ronaldu līgava Džordžīna smej: milzu gredzens bija mazākais, ko viņš varēja viņai piedāvāt |
|
zilnezal |
5:21a | es Es nezinu kā jums, biedri mirstīgie un bezgalīgie, bet man šī ir pēdējā reize. Čista. čista. Nē, bez varikiem. Nav variku. Variku nav. Visas tās mācības, kuras man jāapgūst – visas apgūšu šajā dzīvē. Es jūtu, ka nav palicis tik daudz. Tas būtu kā dabūt apmākušos dienu tikai tāpēc, ka atstāji uz šķīvja kartupeli un dažus krējumainus salātus, jo vairs nelīda iekšā. Nē, nepārprotiet, es neatbalstu visas porcijas izēšanu pārvarot sāpes. Tas ir necilvēcīgi. Pretīgi. Padarīt dzīvības augļus par kaut ko tādu, kas izraisa vemšanu. Es izmantoju šo analoģiju tikai tāpēc, ka tā ir vienkārša un gana atbilstoša. Bet dabūt šito visu pārdzīvot no jauna dievszin kādās kondīcijās tikai tāpēc, ka atstāji pāris mācībiņas, tikai tāpēc, ka noslinkoji, atslābi, atslēdzies…nuja, tas nav gluži tas pats, kas neizēst bļodiņu. Jo saule lec, kad viņai sagribās. Reizēm arī tad, kad neesi izēdis bļodiņu. Es to zinu, jo es sekoju līdzi notiekošajam. Tev arī vajadzētu pamēģināt. Nu vo. Gribēju labot uz “nu tātad”, bet tie būtu meli, un nav briesmīgāku un bezjēdzīgāku melu par tiem, ko melo par sevi. Lūk. Ko es gribēju sacīt? Es neplānoju šo atkārtot. Nesen par šo stāstīju savai draudzenei, viņa arī lielākoties eksistē ārpus hologrammām. Mīkstā tukšuma telpa. Iztēlojos zemeslodi, kura patiesībā ir nevis apaļa, bet iespiesta, kā ball chair. Ar samta apdari, protams. Kā vakara sarunu šovos, krēslā atslīgst kūstošā dzīvsudrabā tērpta sieviete uz kuru nevar paskatīties, jo acis apžilbst aklas, kā lūkojoties tieši iekšā iedegtā spuldzītē, turot to sev pie deguna. Kad tā padomā, tādu es varētu iztēloties sauli un mēnesi. Daudzi cilvēki runā par sauli un mēnesi no ārkārtīgi garlaicīgām un klišejiskām pozīcijām, dēvē šos debess ķermeņus par mīlniekiem, piedēvē tiem dzimumus un īpašības. Manuprāt, tie ir nieki. Bet es fanoju par niekiem. Bet tomēr tās ir pasakas. Saules un mēness attiecību institucionalizēšana padarot tos par vīru un sievu ir tik naivi cilvēcīga un aprobežota. Kā ar ūdeņradi un skābekli? Molekulām ir miljoniem dažādu veidu savstarpējās attiecības. Molekulas dejo tuvāk, dejo tālāk, visi maziņie elementi viens no otra atšujas un pievelkas, sakārtojas ķēdītēs un citās figūrās, [..], [...] notiek vēl visādas lietas [..] un mēs esam šeit. Jo visas mazās daļiņas ļaujas kosmiskām kustībām. Neviens atoms nedomā par to, vai tas tiešām uzvedas kā atoms. Kā ābele var nebūt ābele? Kā cilvēks var nebūt cilvēks? Visi cilvēki ir cilvēki. Neviens negrib tā domāt, jo, ja pilnīgi visi cilvēki ir cilvēki, tad starp tevi un viņiem patiesībā nav īstas atšķirības. Man šķiet, ka tāpēc visi ir tik apsēsti ar sērijveida slepkavām un maniakiem, viņi grib atrast problēmu smadzenēs, ģimenē, DNS, kaut kādu mutāciju, kaut kādu secību, skaidru secību, taciņu, pa kuru var aiziet un nokļūt, tad to iekartēt, lai neviens nekad pa to taciņu neaizietu. Bet problēma nav taciņa. Būt mežonīgam – arī tas ir cilvēka dabā. Cilvēki ir dzīvnieki. Cilvēki ir dzīvnieki ar ļoti ļoti attīstītām smadzenēm, saprātu. Bet cilvēki nav marsieši. Cilvēki ir pakļāvuši cits cita prātus simtiem, tūkstošiem gadu, un tāpēc šķiet, ka izrāvušies no dzīvnieciskā; ka aizgājuši gana tālu. Nekur tālu nevar aiziet, ja vienmēr paliec tur pat. Mēs esam tepat. Daļa no mums aizvien dzīvo tuvu tiem mežiem, uz kuriem atnāca viņu priekšteči tūkstoš, divtūkstoš gadus atpakaļ. Zeme ir miesas sākums un gals. Zeme rada miesu, miesa baro zemi. Cilvēks, kas dzīvo betona mūros un ar basu kāju nav pieskāries sūnām ir tā pati nebrīvos apstākļos dzimusī Lauva, kas dzīvo Zoodārzā. Nežēlo ledus lāci un tīģeri, cilvēk, ja viņi redzētu, kāda ir tava dzīve, tad mestos tevi saplosīt, jo tev vēl ir sava brīvība, tu vēl neesi aiz restēm, staigājošs piemineklis savas dzimtas kokam. Pēdējā laikā nenormāli bieži redzu dejavu. Man ir grūti par kaut ko padomāt, es jau redzu, kas notiek. Es nezinu, kas ir šī ticība manī, kas notur kā boja, bet tā ir spēcīga ticība. Es pat negribētu to saukt par ticību, man liekas, ka tā vienkārši ir apziņa. Dzīvība. Es nezinu, kas tieši ir dzīvība, bet tā ir īsta un viss pārējais ir māņi. Es sapņoju par kādu vietu, es vienmēr esmu ilgojusies tur atgriezties. Man liekas, ka tā ir paradīze, īstā paradīze. Varbūt tāpēc šī ticība. Es zinu, ka ir paradīze, es to jūtu sev blakus, es esmu tur bijusi. Tur nevar nokļūt veicot kaut kādas secīgas darbības, ja kāds saka, ka var, tad viņš ir maldināts un apmaldījies. Nav pareizās darbības, nav nepareizās. Visādi mazi knibucīši dejo viens ap otru, saules apspīdēti putekļi istabā, ādas, matu, ēdiena gabaliņi, gabaliņi no manis. Nepieķeries pasaulei, pasaule ir tikai putekļi. Pasaule nekur nepazūd, tā neizdzēšas, pagātne nav melna aka. Pasaule ir tepat, jo viss ir tepat. Man patīk tas, ko stāsta Dons Huans, viņš arī to saprot. Viņš saka – patiesībā nav nekādas nozīmes, smieties vai raudāt, bet viņš smejas, jo tas ir patīkamāk. Current Music: bjork - all neon like |
|
zilnezal |
5:18a | īrei pietrūkst vēl 100 eiro, parādu piedzinēji grib vēl simts. ko es varu piedāvāt. es varētu piedāvāt uzrakstīt par tevi stāstu 1-2 lapu garumā, ja man dotu specifisku informāciju. 30 eiro. kvalitatīvi. varu arī staidzināt suņus. varu tavā vietā uzrakstīt eseju. pofig. varu visādas lietas. varu būt modele. gribu būt noderīga. man nav darba. man nav naudas īrei. |
| Saturday, December 20th, 2025 | ||
|
neraate |
1:22p | šorīt atkal braucu. nebiju braukusi gandrīz divas nedēļas un lai gan diezgan sūdīgi sanāca (par lēnu, pārsniedzot ātrumu, trajektorijas nepareizas, par ilgu lūrēju uz nepareizo pusi, vienā vietā uz Salu tilta stūre aizgāja līdzi galvai pār plecu skatoties, gribēju nogriezties kā no vienvirziena), tomēr nebija iekšā puņķis uz Krasta ielas un kopumā bija normāli kaut arī no rīta migliņa drusku un kaut kādi nokrišņi nekas, būsim ar lellīti abas vienā pilsētā, varēšu vingrināties un trenēties cik kāds tiks man blakus pasēdēt. vī! |
|
lilja_brik |
12:19p | es nesaprotu, kāpēc vīrietis uzvalkā skaitās kaut kas labs |