Šo dienu pirms astoņiem gadiem ļoti labi atceros, togad UNESCO Pasaules Filozofijas diena iekrita 21. novembrī, ar biedriem studentiem organizējām pasākumus. Bija kaut kāda diskusija Mazajā aulā par neatceros ko (bet atceros, ka tajā piedalījās Vilnis Zariņš, kurš dažus mēnešus vēlāk mira), pēc tam turpat bija Agneses Gailes-Irbes priekšlasījums par Aristotela tulkošanu, pēc tam fakultātē seanss jaunajai filmai par Ārenti. Iesilām, gājām turpināt silt ciemos uz dzīvokli, telefonos (daļai, tostarp man, tie tolaik vēl bija ar podziņām) aizmiglotām acīm pamanījām kaut kādas ziņas par to, ka kaut kur veikalam iegāzies jumts, bet dzīru atmosfērā neviens tam nepievērsa -- vai negribēja pievērst -- uzmanību. Tikai pret rītu sāka nākt apjēgsmes.