Sun, 31. 07. 22
| |
17:50 - Man ir tikai vecas plates
|
|
| |
12:20 - 2014. gadā ķinīšos tika palaista filma Interstellar
|
Andromeda, mēs nākam!
Cauri Zemei,
Cauri lāstiem,
Cauri Saulei,
Liesmu glāstiem
Turēt neapturamo
Mēs sākam,
Andromeda,
Mēs jau nākam!
Ardievu, neuzrakstītā fizika,
Ardievu, totalitārā ķīmija,
Ardievu, psihiskā antropoloģija,
Esi sveicināta, mūžīgā ģeogrāfija!
Ardievu, mans vecais vigvam,
Ardievu, mana vecā miera pīpe,
Ardievu, mīļotā pingvīnu nācija,
Ardievu, civilizācija!
Ardievu, mans nebijušais orgasm -
Tevī, mīļā Zeme;
Esiet sveicinātas,
Mīļā Aurora, mīļā Andromeda!
|
|
pasacījienāt
|
| |
11:29 - Kamēr es niekojos, kaimiņi jau sen zemessardzē un viņu 3 bērnus pieskata vecs vectēvs. Sašļuku
|
Imants Daksis - Saules civilizācija
Mēs dzimuši saulei un zvaigznēm, kas gadsimtiem spīd
Līdz pamana kāds
Ka pasaulei ziņneši dzīvo no atmiņas tālās, aiz saules kas mīt
Mūsu patiesās mātes ir Saules meitas
Viņas gaida mūs mājās
Mūsu patiesie tēvi ir Saules dēli
Viņi zin, - vēl nav par vēlu
Ērglis lido pret sauli
Degošiem spārniem
Un aklumu acīs
Un lido viņš cēli, jo vēl nav par vēlu, jo vēl nav par vēlu
Ērglis lido pret sauli pēdējiem spēkiem
Un reiboni galvā
Lai nestu tai ziņu... no sugas, kas cer, no sugas, kas cer
Saules dēli, lai viņi zin, ka vēl nav par vēlu
.....
CD ir sabojāts un īsti neskan
|
|
pasacījienāt
|
| Fri, 29. 07. 22
| |
00:50 - 7
|
|
Kas tur ir ar tiem septiņiem gadiem? Pat Knuts Skujenieks esot septiņus verdzības gadus nometnē pavadījis.
|
|
pasacījienāt
|
| Thu, 28. 07. 22
| |
20:36 - Vēl viena istaba bēniņos iztīrīta, sakārtota
|
|
Atradu vecā plauktā noputējušu krekliņu dzeltenā krāsā, kas man tagad stabili būtu par mazu. Uz krekliņa rakstīts: "You have great personality". Mugurpusē krekliņš kāpuru saēsts, kāpuri vēl redzami, bet jau sen beigti.
|
|
pasacījienāt
|
| |
01:47 - Šo dziesmu kādreiz biju iemācījusies nospēlēt uz ģitāras un nodziedāt, sen tas bija
|
Summer has come and passed
The innocent can never last
Wake me up when September ends
Like my fathers come to pass
Seven years has gone so fast
Wake me up when September ends
Here comes the rain again
Falling from the stars
Drenched in my pain again
Becoming who we are
As my memory rests
But never forgets what I lost
Wake me up when September ends
Summer has come and passed
The innocent can never last
Wake me up when September ends
Ring out the bells again
Like we did when spring began
Wake me up when September ends
Here comes the rain again
Falling from the stars
Drenched in my pain again
Becoming who we are
As my memory rests
But never forgets what I lost
Wake me up when September ends
Summer has come and passed
The innocent can never last
Wake me up when September ends
Like my father's come to pass
Twenty years has gone so fast
Wake me up when September ends
Wake me up when September ends
Wake me up when September ends
/ Tā atsauce uz 7 gadiem kaut kā tagad uzrunā
|
|
pasacījienāt
|
| Mon, 25. 07. 22
| |
10:57 - Fakts?
|
|
No lielās Krievijas paliks pāri tikai maza kontūra un izbalējis fotoalbums, ja kas. Pasaules gals pulksten 8 vakarā nepienāks,jo kāds viltnieks aptrakušo piemuļķos.
|
|
5kvā |_| pasacījienāt
|
| |
01:50 - Pie apvāršņa parādījies draudzīgais cilvēkrobots.
|
Mazliet tuvāk.
Šodien bija spraiga atvaļinājuma diena, pilna ar kārtējiem darbiem, meklējot veiksmes atslēgu, un bija rezultāti. Man jau arī ir diezgan daudz amuletu.
I was born in a thunderstorm and I survived.
Cīnīties ar iedomātām nelaimēm nav nemaz tik ļoti vieglāk, kā ar īstām.
|
|
pasacījienāt
|
| Sun, 24. 07. 22
| |
09:31 - Viss ģeniālais ir vienkāršs: tēze, antitēze, sintēze.
|
Es vienkārši meklēju sintēzi starp reliģiju un antireliģiju, starp ticību un zinātni. Un man šķiet, ka es patiešām to esmu atradusi, bet to ir sarežģīti noformulēt un kurš gan man ticēs.
Un es pat neesmu studējusi antropoloģiju, tikai sagramstījusies pa druskai no visa kā. Droši vien mūsdienu filozofi un teologi to visu jau sen zina un par mani vienkārši pasmietos, ka es it kā saviem spēkiem cenšos atklāt to sintēzi, ko citi jau sen ir savilkuši kopā kā 2+2.
|
|
37kvā |_| pasacījienāt
|
| |
00:31 - Ir pēc pusnakts, pulkstenis nav PUSdesmit
|
|
Pēc pamošanās joprojām dzīvoju kā dīvainā sapnī, pilnā ar egļu skujām un sniegu. Citā, svešā sapnī Krāslavā notikusi autoavārija uz tramvaja sliedēm. Varētu padomāt, ka arī tur ir Barona iela. Krišjāņa Barona iela. Viņa pagriezās lēni un gāja, un satikās viņi jau sirmi. Cik pulkstens?
|
|
pasacījienāt
|
| Fri, 22. 07. 22
| |
17:43 - Mājas
|
|
Bēniņi ir sakārtoti (tikai virtuāli, un arī ne 100%), šodien kārta bija smilšukastei. Jaunākais puika baidījās spēlēties starp zirnekļiem un zirnekļutīkliem. Vecākais puika pierādīja savu drosmi, no zirnekļiem nebaidās, tikai no ērcēm. Kad visu iztīrījām un čakli nomazgājām, viņš aizgāja pirmo reizi viens pats uz veikalu un nopirka piena paku. Pat čeku atnesa. Sajūsmā par savu sasniegumu, aizskrēja uz veikalu otrreiz un par atlikumu nopirka košļenes. Bet kaķis ieskrāpēja vīram. Kaķi nekad neskrāpē bez iemesla, būs kaut ko noziedzies. Mājās nav kaķubarības.
|
|
pasacījienāt
|
| Mon, 18. 07. 22
| |
06:43 - Vienā valodā runājam, vienas acis
|
|
Tviterī pārdomas, ārdomas, kāpinājums, sāpinājums. Spogulīt, spogulīt, saki man tā, vai tu atradi manu gredzenu, to visskaistāko? Vannā ejot, pazaudēju. Jā, atradu vannasistabas skapītī, viss kārtībā, tā jau var ar sirdi aiziet. Vairs mazgājoties nenoņemšu. Nu viss būs labi. Ar vēzi aiziet dēļ pārāk liela ilgstoša naida, šī nebūs mana kaite. Ļoti pāri nodarījāt manai mazajai māsiņai? Man tas nekaitē. Dzīvosim, redzēsim. Pirms diviem gadiem mana ārpuse bija pieņemama, tad sāku kārtot iekšpusi, tabletes nepalīdzēja, tikai novilcināja. Iekšpuse sakārtojās, tad atkal ārpuse aizlaista pilnīgā graustā. Sitiens atpakaļ realitātē, kā vecas, dzidras angļu sievietes balss, vecā lēdija netrāpīja, meta ar šķīvi, iebakstīja ar slotu.
|
|
pasacījienāt
|
| Sun, 17. 07. 22
| |
09:12 - Apnika
|
|
Uzrakstīju e-pastu bagātam biznesa eņģelim no Spānijas un vienkārši, draudzīgi un pilnīgi atklāti pateicu, kas ir tas, ko es gribētu un kas ir tas, kas man varētu padoties. Nu ja šis nostrādātu, tad gan es smiešos.
|
|
2kvā |_| pasacījienāt
|
| Sat, 16. 07. 22
| |
20:14 - Sapinos savā meistarībā
|
|
Gudrības putriņa piedega. Laikam nevajadzēja dzert Mojito Classic 0%.
|
|
pasacījienāt
|
| |
14:53 - Mazs lietutiņš
|
|
Es jau esmu laimīgs ezītis, jādabū tik vēl nauda, tad jau būs labi.
|
|
pasacījienāt
|
| |
05:22
|
|
Ja domas paātrinājums ir pietiekami kvalitatīvs, tad jau var pat iemācīties, kā nodarīt sev pāri un kā pašam sevi operēt ar skalpeli. It's magic! Bez liekām ceremonijām! Un tā pat nav nekāda anekdote, vienkārši nepatīkams veids, kā izdzīvot. Jāpadomā, kurās vietās vēl varētu sev tā labi iegriezt.
|
|
pasacījienāt
|
| Fri, 15. 07. 22
| |
21:47 - Ahí
|
|
Vilkacis apvainojās, pārvērtās vispirms par sātanu, pēc tam par stulbeni parasto un izskatās, ka vienkārši atstās mani ar slapjām acīm kā vecu vraku uz sēkļa,līdz ar diviem citiem maziem vraciņiem. Mums vispār nav nekā kopīga. Kārtējā dzīves kļūda jau no paša sākuma. Nu jau esmu mācījusies, bet nav jau vairs nekādu resursu, lai staigātu pa ballītēm.
|
|
pasacījienāt
|
| |
17:51 - Tiešām vienkārši ielikt sludinājumu?
|
|
Meklēju jaunus draugus, ar kuriem kopā iziet labas uzvedības skolu.
|
|
pasacījienāt
|
| |
10:26 - :(
|
|
Nu jau par daudz nejēdzību galvā, kaut arī izdevās vismaz aizvērt slimības lapu. Derētu kāds sakarīgs padoms. :( Gribas kaut ko racionālu darīt, bet no kura gala lai sāku sevi remontēt.
|
|
pasacījienāt
|
| Thu, 14. 07. 22
| |
20:22 - Ja nu?
|
|
Mēdz teikt,ka vilkačiem ir mainīga daba. Ja nu tāds derīgs, tomēr sērīgs vilkacis, kuram kompis galīgi sargājis sviestā, aizietu pie virusologa izdzīt vīrusus? Par ko tad viņš pārvērstos? Es jau to zinu. Par draudzīgu robotu.
|
|
pasacījienāt
|
| |
17:26 - Pati es biju suns, bet bez sirds+, jo sirds bija kaut kur citur nezinkur, varbūt vispār nebija!
|
|
Kad nu visi mani tik ļoti komandē, lai es beidzot sakártoju māju un sāku skriet, tad nu es drusku saņēmos, veicu domas paātrinājumu, bet es vairāk esmu nemateriālā lauka speciāliste, tāpēc man pietika spēka un prasmes tikai, lai sakārtotu bēniņus. Daudz tur visādu lietiņu! Meklēju kādu alternatīvo sociālo dienestu, lai nodotu tālāk vadības grožus, es savu esmu izdarījusi. Man tagad ar atvaļinājums, priekšniece apstiprināja.
|
|
pasacījienāt
|
| |
05:04 - ?
|
|
Jā, es to izdarīju. Tas nebija pat septiņgalvu pūķis, tikai viena veca čūska, kas man sēdēja telefonā un bija tik nekaunīga, ka atļāvās pamēģināt diriģēt mani ar tālvadības pulti? Bet priekš kam? Tas ir aizdomīgi. Es to gluži vienkārši izdzēsu. Mistkastē tādas čatu vēstures, kompostam tās neder, smirdina tikai lieki gaisu. Uzrakstīju e-pastu vecam eņģelim, ja nu ienāk prātā mani izglābt un apbērt ar naudu? Nevar zināt, kas tādiem padomā. Skaidrs, ka no manis nekad neiznāca suņu saimniece, priekš tā es savu suni pārāk mīlēju. Es atļāvu tam pamest šo pasauli manā klātbūtnē un pati aizvēru sastingušās acis. Kopš tā laika es šīs acis nēsāju sev līdzi, un labāk turēt kaķi. Kaķis prot būt mīļš arī bez piesaistes. Un tomēr tas man staigā visu laiku pakaļ, un katru vakaru pirms gulētiešanas atnāk man klēpī, kad bērniem jālasa priekšā brīnumainas grāmatiņas. Tā ir jauka dzīve. Neesmu gluži pārliecināta, vai dresūra ir mans.
|
|
pasacījienāt
|
| |
04:10 - Uzskatu ravēšana: sen nebija darbu!
|
Nu, cik tad var vainot Pienvedēja bēdām to,kam dzīve ir beigusies nemaz nēsājot uz rokām kādu, varētu padomāt, ka sporta treneri daudz nopelna? Viņi jau ir tik laimīgi, jo apjēdz: ja kaut kas nesanāca, turpini to darīt vēl un vēl, tikai uzliec blakus vēl hronometru! Vai ir nācies reiz gleznot diptihu ar flomasteriem? Protams, ka ne! Tik stulbas kultūratsauces gatavo izmantot bērnudārznieku tajā brīdī, kad viss kļūst vienalga, jo zili brīnumi jau ir redzēti visādi, un protams, ka nevar ticēt kaut kam, kas nav redzēti? Varētu padomāt, ka es visu mūžu iedomājos, ka zilu ilgu zirgs, tas ir kaut kas jauks? Kāda tad jēga ilgoties, ja tas ir tik skumji?! Vai tad dzīvošanai pietiek tikai ar skaistumu? Ne, nepietiek! Lai izvilktu laimīgo lozi, vajag, kā minimums, vismaz aizpildīt čeku.
Ja brīnumus tiešām redz, tad nav pilnīgi nekādas vajadzības tiem visu laiku ticēt! Tad arī var pasmieties un aizmirst, vienkārši piecelties, beigt visu laiku vaimanāt un vienreiz sākt dzīvot? Ar hronometru tas pat ir jautrāk. 😥 Nākamais darbiņš: mākoņstūmējs. Pērkons kādreiz to varētu izdarīt, mēs jau laikam latvieši visi vien esam, un dziesmu vācelīte pamatīga, bet jāskatās taču arī, kādas ir valodu modes kā kurā auditorijā. Pareiza dziesma dara brīnumus. Protams, ka kaitina, ja Manta uzražo skumju dziesmu par jokiem, tā jau kārtējā depresija, vai tad tas var būt skaisti? Varbūt arī. Vai tiešām jāapgūst būs miliča profesija, lai mājās ieviestu kārtību? Citreiz. Netrāpīja. Abi eñgeli noeelsās vien. Vai tiešām vadītājiem mūsdienās nevar uzticēties un jāuztraucas par avārijām? Ja jau nevar paļauties, tad jau visu laiku jābūt nomodā. Un tas ir čakars.
Tā ir automātiskā rakstīšana sirreālisma mākslas stilā, kādu laiku nebija iemēģināta. Tas ir interesants vingrinājums uz ātrumu. To var darīt pat bez ierīcēm un aparātiem, ja to nav pa rokai. Ja galvā pilns ar skrūvēm, var iztikt pat bez pulksteņa, tā jau bumba ar laika degli.
|
|
pasacījienāt
|
| |
01:18 - Atkal jauna literatūra, nu cik var tādas piegādes 😕
|
Krēslā
Spoguļa stiklos
Roka slīd lēna:
Dzeltainu matu
Atspīdums ēnā,
Viegli pa rēniem
Opāla toņiem
Pelēki putni
Pārlaižas joņiem.
Savijas spārniem,
Savijas skatiem,
Glaužas ap gariem
Dzeltainiem matiem.
Spogulī mostas
Atmiņu sejas,
Vij savas skumjās
Spokainās dejas.
Smejas – un gunis
Iedegas acīs,
Ai, šinīs divās
Neprāta acīs!
Elza Stērste dzimusi 1885. gadā.
Es 1985.gadā. Dievinu komiskas sakritības, jo bez tām dzīves nebūtu. Mūsu dzīvē ieciklēšanās uz laikā kapsulām. Bet vai tad to var būt par daudz? Neapnīk. Galvenais nākt un darba jau ir daudz, viss ir iekavās, tik daudz to darbu. Ja visu dzīvi guļ, tad, protams,neko jau nevar paspēt.
|
|
pasacījienāt
|
| Wed, 13. 07. 22
| |
21:15 - Šausmas. Es esmu gruzītis, kas visu laiku iekūlās čūsku midzeņos.
|
|
Vecos tekstos atradu savu diagnozi. Tas ir manas nelaimīgas dzīves konspekts. "Es negribu kādu, kas mani negrib. Es gribu kādu, kas mani grib". Un tas ir ļoti, ļoti slikti. Tā darīt nevajag. Es nebiju zinājusi, ka tas ir bīstami. Jo man neviens to nebija pateicis. 😥
|
|
pasacījienāt
|
| |
20:59 - Šis problēmas probably gan mums nav. Var paciest. Var jau kādreiz palikt arī uz otru gadu, nebūtu ga
|
Māris Čaklais
Jānītis ir vēl mazs
Jānis ir vēl mazs
Saulē iededzis strīpains.
Jo viņš aiz sētas tup.
Jānītis pīpē.
Trīs gadi pagājuši.
Kas tur tik smagi kāsē?
Jānītis grantsbedrē pīpē.
Jānītis tai pašā klasē.
Jānītis tikpat gudrs.
Nu jau bāls, ne vairs strīpains.
Jānītis tikpat garš.
Jānītis pīpē.
|
|
pasacījienāt
|
| |
20:32 - Stilīgie cilvēki nekad neietur visu laiku vienu un to pašu stilu. Surprise!
|
Tik ļoti apnicis visu laiku apgūt jaunas prasmes un jaunas valodas, jo cilvēki uz visiem maniem komunikācijas kanāliem salikuši mute un block. Skaidrs, tā jau nevaru normāli dzīvot, visu laiku viena pati. Darbi uz priekšu nemaz neiet. Visiem par to nospļauties? Nu labi? Tad iemācīsies dzīvot viena pati. Ko lai dara! Tiešām būtu jāsakārto māja un jānomazgā trauki. Varbūt izdosies.
Ja šo dzejolīti pamēģina lasīt skaļi un dusmīgi, tomēr bērniem piemērotā tonī, tad jau var atrast dažas pazudušas skrūvītes galvā un kādu saplīsušu stīgu arī ķermenī. Interesants vingrinājums. Varbūt tas kaut ko izskaidro. To es biju dzirdējusi tikai angliski. Pietrūkst. Varbūt angliski es spētu izlasīt pat pasaku par Sarkangalvīti un vilku. Risks. 😥
Pēteris Brūveris
Datorvīrusu dziesma
Spēlējam mēs tumšas spēles
Gan pa bariem gan pa vienam
Un bez atļaujas ka dēles
Jūsu pastkastītēs lienam
Nosūcam mēs jūsu failus
Izdēšam mēs jūsu ziņas
Nav no godīgiem mums bailes
Mums ir mellas sirdsapziņas
Klejojam mēs internetā
Brīžiem kļūstot gluži dulli
apmēram it visus skaitļus
vietā atstājot vien nulli
kas pie pirātiem pērk spēles
tos mēs labpatikā sodam
un pavisam nepareizus
padomus tiem tūlīt dodam
esam mēs ar viltu priekšā
pilsēta un mazā miesta
kolīdz tiekam kompī iekšā
tūlīt kompis saiet sviestā
|
|
1kvā |_| pasacījienāt
|
| Tue, 12. 07. 22
| |
05:47
|
|
Es gribētu, lai VISI PAMOSTAS. Laika nav daudz.
|
|
pasacījienāt
|
| Fri, 08. 07. 22
| |
08:13 - Šodien labi apģērbos
|
|
Profesijas izvēle ir kā izvēlēties, kuru krekliņu šodien vilkt. It kā nav pārāk svarīgs jautājums, jebkurš derētu, tomēr nespēju uzvilkt jebkuru jebkurā brīdī un pareizā izvēle var stipri ietekmēt gan pašsajūtu, gan to, kā citi cilvēki uz tevi skatās. Un daži ir par mazu. Tad tu nogaidi, līdz ūdens smeļas mutē, paķer jebko un skrien tālāk, galvenais, lai nav auksti, lai varētu domāt par citām lietām, bet visi redz, ka esi pavirši apģērbies. Tāpēc ir prātīgi vilkt katru rītu vienu un to pašu, ietaupās daudz laika un nervu. Tomēr laiku pa laikam apģērbs ir jāmazgā. Var tikmēr uzvilkt kaut ko citu, bet es palieku mājās pidžamā vai bez tās un nerādos cilvēkos. Kurš tad mani pieņems bez apģērba? Suņi, kaķi, mazi bērni, mākslinieks, kas zīmē plikņus, un autopsijas speciālists. Katrā ziņā ne darba devējs, kam ir nauda. Man pašai daudz labāk patīk skatīties uz apģērbtiem cilvēkiem, nekā uz plikiem, un glīts, rūpīgs, situācijai piemērots apģērbs daudz ko labu liecina par cilvēka prāta spējām.
|
|
4kvā |_| pasacījienāt
|
| Thu, 07. 07. 22
| |
18:29 - Miegs/nomods
|
|
Vairākas reizes esmu sasniegusi nomoda stāvokli, bet katru reizi nespēju to izturēt, sabruku un iekritu miegā.Tā ir kā iznākšana no skapja, tas notiek atkal un atkal. Pēdējā miega laikā izaudzēju 20 kilogramus. Lūk, tas ir čakars.
|
|
pasacījienāt
|
| |
16:55
|
|
izvēlētās intereses veiksmīgi tika aizvāktas no tava interešu saraksta
|
|
pasacījienāt
|
| |
15:24 - Mainība
|
|
| Fri, 04. 02. 22
| |
23:49 - Jūtūbes karš
|
Šovakar bērnam telefonā nobloķēju jutūbi parasto un uzinstalēju YouTube Kids. Bērns raudāja un kliedza kādas divas stundas bez apstājas. Kādu laiku biju pētījusi, kādas iespējas filtrēt saturu un secināju, ka tas nav iespējams un "restricted mode" neko nedod. Jā, uz Ziemassvētkiem vecītis atnesa bērnam telefonu, kurš man bija palicis lieks pirms kāda laika darba sakarā.
Siren Head un Cartoon Cat kādu laiku piecietu, cerībā, ka tas drīz noplaks un atšķaidīsies ar citām interesēm, bet ne - apmātība tikai pieauga un pieauga. Katru vakaru pirms gulētiešanas bērns bija pasācis man stāstīt, kādus "monsterus" redzējis un kurš ko galinājis. Un kad pie horizonta parādījās Huggy Wuggy, mans mērs bija pilns. Pretīgāku lietu laikam mūžā nebiju redzējusi.
Ar visu šo neesam drošībā. Tajā pašā YouTube Kids meklētājā ierakstot Siren Head, ir papilnam rezultātu. Ar visu to, ka vecums ir norādīts 6-8 gadi. (Viņam pašam vēl nav ienācis prātā pamēģināt ierakstīt, bet tas ir tikai laika jautājums.) Pēdējā iespēja - atslēgt arī meklētāju. Vai tas ir normāli? Vai tiešām šo video mērķauditorija ir mazi bērni, un es esmu tikai stulba veca konservatīva kundzīte?
Visādi citādi iet gandrīz vai labi, kovidu neesam saķēruši, man darba līgums pagarināts līdz jūnijam, un vīrs pat pierakstījies pie narkologa, varbūt pat aizies.
|
|
4kvā |_| pasacījienāt
|
| Sun, 01. 08. 21
| |
19:51 - Pārāk ieilgusi motociklu vasara
|
|
Es vairs negribu redzēt cilvēkus, vienā epizodē viņa teica. Nu, tad aizbrauc ceļojumā, viņš atbildēja. Es zinu, kas tev ir labs.
|
|
pasacījienāt
|
| Fri, 04. 06. 21
| |
11:31 - Mājās
|
Aizvakar atbraucām mājās. Ar sabiedrisko transportu, kas bija neliels izaicinājums, bet ļoti vajadzēja to pastaigu pēc gandrīz sešām dienām, kas pavadītas, ieslēgtiem divatā vienā mazā telpā slimnīcā. Paldies Dievam, visi izmeklējumi bērnam bija ok. Paliek plaušu sasitums, kas pāriešot, visticamāk, pats no sevis, ja dzīvošoties mierīgi pa māju. Bērnam tas arī bija vesels piedzīvojums braukt ar tramvaju un ar autobusu, pa ceļam redzēt ielas, mašīnas, mājas, stacijas tuneļus ar ģitāras spēlējošiem onkuļiem un tamlīdzīgi. Bet viņš visu laiku baidījās, ka tramvajss vai autobuss varbūt brauc par ātru un varbūt avarēs.
Vakar jau pie mums pēkšņi ieradās ciemos sociālais dienests un vispirms gribēja apskatīt bērnu gultas, pēc tam veikt audzinošas pārrunas. Tagad, tā teikt, mēs esam ģimene, kas "ir dienesta redzeslokā". Viņš man bija apsolījis nedzert vispār nekad vairs, pagāja tieši viena nedēļa kopš negadījuma, kad izdzēra pirmo alus bundžu (pagaidām tikai vienu). Mazais bērns vakar pamanīja, ka tagad mums nav "nekādas mašīnas". Dzīvoju konstantā nervu spriedzē, gaidu, kad beigsies nauda un kad notiks vēl kāda traģēdija, bet viņš dzīvo kādā citā realitātē. Viņš ir izlasījis pirms kādiem gadiem Nīčes fragmentu par tūkstošgalvu pūķi, kad kļuvis viņam par tādu kā moto, dzīves vadlīniju, kas palīdz rāpties ārā no depresijas. Viņš ir apstājies tādā kā attīstības fāzē, kas man jau ir aiz muguras. Gluži kā nacisti, kas interpretēja Nīči pa savam un domāja, ka ir baigi kruti. Es pirms dažiem gadiem izlasīju to Nīčes grāmatu krustām šķērsām, murgoju atvērtām acīm un pārlēcu vairākiem posmiem manā dzīvē, kas uz šo brīdi apstājās pie Nīčes noliegšanas. Jo what de fuck? Tas bija pirms vairāk nekā gadsimta, civilizācija ir gājusi uz priekšu, daudzas domas ir izdzīvotas un pārdzīvotas.
Māja ir nesakārtojama, haoss, haoss. Veļas kaudzi es saliku pa plauktiem, bet tas arī viss.
No pirmās slimnīcas esmu piespiedu kārtā izrakstīta, bet zāles dabūju. Bliežu iekšā pamatīgu ķīmisko kokteili.
|
|
1kvā |_| pasacījienāt
|
| Sun, 30. 05. 21
| |
22:49 - Nervi
|
|
| Sat, 29. 05. 21
| |
11:29 - Negaidīti cita institūcija
|
|
"Dullā kaza.! Dainis ar Ansi ir iekļuvis autoavārijā..!" Īsziņa plkst 23:29 vakarā. Par laimi, es gulēju ciešu tablešu miegu un neko nedzirdēju. Plus viens manu nervu labā. No rīta uzzināju visu civilizēti, no brāļa. Tā un tā. Dainis tiešām sasitis auto. Lielais dēls bērnu slimnīcā viens pats, jābrauc izņemt. Izrādās, izņemt nevar, jo ir plaušu sasitums un jâpaliek vēl 3 dienas slimnīcā novērot. Es ar viņu. Tā nu esmu pēkšņi citā slimnīcā. Lasām grāmatas, liekam Lego. Mēģināju iemācīt kārtis, nekas neiznāca.
|
|
4kvā |_| pasacījienāt
|
| Wed, 26. 05. 21
| |
19:10 - Institūcijas dzīve
|
Gribas rakstīt. Bet domas paklīdušas kā bailīgas avis.
Dzīve vispirms bija mistērija, pēc tam pienākums un traģēdija, jo man ir paradums iztēloties visļaunāko. Gribas rakstīt virtuozi, bet kas tad dos. Viss ir jānopelna. Vai visi var būt dzimuši tādā ģimenē kā Džeralds Darels? Atradu vēl vienu viņa grāmatu. Kaut viņš būtu uzrakstījis simtiem tūkstošu grāmatu. Varbūt ir laiks bērnus un sevi aizvest uz baznīcu. Jauno psihiatru (psihiatri zina, kā kļūt laimīgiem, mierīgi un ar labu prātu izzinot pasauli) sauc Pilders. Sākumā es mēdzu pārteikties: Vilders. Un domāju gan par kaut ko mežonīgu, gan par Pilze. Iztēlojos lielu sēni, kas man aug no krūtīm un klusi čukst par Dievu kaut ko, klusi, maigi, dziedoši. Also, man ir vīrs. Un es lasu Annas Brigaderes stāstus. Pukstu, ka garlaicīgi, taču turpinu lasīt, jo vārdi ir garšīgi, lēni sagremojami.
Monte Kristo es aizdevu pacientei, kurai to bija izrakstījis Pilders. (Un viņa darot visu, ko viņš iesaka). Man Monte Kristo vairs nav vajadzīgs, pat ja es tomēr to gluži vēl nezinu no galvas. Ja nu kas, man taču paliek vēl viens eksemplārs spāņu valodā. San Jordi dienas dāvana no novēlojušamies mīlētāja.
|
|
5kvā |_| pasacījienāt
|
| Fri, 27. 11. 20
| |
16:40 - Diagnoze
|
|
Psihiatre man ieteica pameklēt darbu pakošanā. Lai es nenorakstot vēl sevi, lai pacīnoties. Mazums kas, Ziemassvētki tuvojoties un tamlīdzīgi. Sic transit gloria mundi, es jutu, tikai nebiju to sev vēl pārtulkojusi. Es nedzīvoju Mārupē, pat ne Ķīšezera maliņā, sals nāks un dzels, sniegs nāks un snigs.
|
|
3kvā |_| pasacījienāt
|
| Fri, 13. 11. 20
| |
11:08 - Jaunas tabletes
|
Ja prōzu aizgaiņā, tad dzīve var būt melnbalta (nevis pelēka), bet ne tik šizīgi un mierīgāk būtu panākt daudz dažādu krāsu pārejas.
Gracias a la vida
Que me ha dado tanto
Me dio dos luceros
Que cuando los abro
Perfecto distingo
Lo negro del blanco
|
|
pasacījienāt
|
|
|
|