Atkal jauna literatūra, nu cik var tādas piegādes 😕
Krēslā

Spoguļa stiklos
Roka slīd lēna:
Dzeltainu matu
Atspīdums ēnā,

Viegli pa rēniem
Opāla toņiem
Pelēki putni
Pārlaižas joņiem.

Savijas spārniem,
Savijas skatiem,
Glaužas ap gariem
Dzeltainiem matiem.

Spogulī mostas
Atmiņu sejas,
Vij savas skumjās
Spokainās dejas.

Smejas – un gunis
Iedegas acīs,
Ai, šinīs divās
Neprāta acīs!

Elza Stērste dzimusi 1885. gadā.

Es 1985.gadā. Dievinu komiskas sakritības, jo bez tām dzīves nebūtu. Mūsu dzīvē ieciklēšanās uz laikā kapsulām. Bet vai tad to var būt par daudz? Neapnīk. Galvenais nākt un darba jau ir daudz, viss ir iekavās, tik daudz to darbu. Ja visu dzīvi guļ, tad, protams,neko jau nevar paspēt.