|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vasara un dūmi -
Comments:Saprotu, ka tev patīk persieši, man arī daži patīk pat ļoti, bet nesaprotu, kāpēc tajā jāiekļauj atbalsts islāma republikai, tas ir tikpat neloģiski kā padomju laikā būtu uzskatīt, ka patikšana pret latviešiem jāapvieno ar patikšanu pret komunismu vai politbiroju.
Man patīk ne tikai persieši, bet arī Irānas azeri, kurdi, arābi un citi tās iedzīvotāji. Vairums viņu patiešām nemīl savu valdību, bet tas, ko dara rietumvalstis, aizbildinoties ar "bet jums ir sūdīga valdība", viņus šausmina un viņiem nāk ar sliktu daudz vairāk. Respektīvi, absolūtais vairums irāņu starp savu sūdīgo valdību un Rietumu diktātu bez mazākajām šaubām izvēlēsies pirmo.
Galu galā viņiem kaimiņos ir Irāka, kur pat kvēlākie Sadama oponenti tagad būtu gatavi to monstru izrakt un nosēdināt atpakaļ tronī, jo tas pizģec, ko "taisnīgie Rietumi" tur ir uztaisījuši, nevienam nav rādījies smagākajos narkotiku murgos. Vai tev šķiet, ka apkampšanās ar cilvēktiesības pārkāpjošu mullu valdību un opozīcijas kušināšana un noklusēšana ir saprātīgāka "taisnīgo Rietumu" politikas izpausme?
Pilnīgi viss un jebkas ir saprātīgāk par vēl vienu Afganistānu, Sīriju, Irāku, Lībiju, līķu kaudzēm un jaunām bēgļu masām.
Nu lai jau lai tev paliek ticība, ka zviedru kreiso ambīcija, gaiņājot opozīcijas demonstrantus, saucot Soleimani par augsti stāvošu diplomātu un aicinot Zarifu sludināt Stokholmas starptautiskajā miera pētniecības institūtā, bija tieši no tik saprātīga augstā plaukta. Saprātīgais zemākais plaukts gan ir tāds, ka iekšpolitiski sociķiem ir šādi jāizpildās, lai izdabātu importētajam islāmistu elektorātam, jo pašu tradicionālais elektorāts - darba ņēmēji - no viņiem neapturami mūk.
Starp citu šodien un vakar irāņi arī Stokholmā demonstrēja pret Irānas mullu režīmu un pieminēja notriektajā lidmašīnā bojāgājušos, tur neredzēju nevienu lakatā ietīstītu babuli.
muļķes neizmanto RADIKĀLU brīvību ietīstīties palagos
Tas viss ta tā.
Man vairāk rada neskaidrību, kāpēc tāda ne ta vēlme, ne ta prasība, lai iekšpolitiski ideju izpaudums sakristu ar ārpolitikā realizēto. Parasti jau tomēr efektīvas sadarbības vārdā ar svešu dziesmu grāmatu citā baznīcā nelien. Ieraksts jau bija par ārpolitiku un "feminismu", un kā noprotu, citiem asociatīvi automātiski tam piemītošiem politisko vērtību atribūtiem.
Nesaprotu to nesavietojamību politikā, par ko tiek runāts Ja varētu līdz galam saprast kāda nesavietojamība Tev padomā (kas ir tie pamatberzes punkti. Kā idejiski, tā praktiskajā realizācijā), tad labprāt varētu mēģināt atrast un runāt par iespējamu savietojamības piemēru.
Citādi nav skaidrs, kas līdz galam īsti "jāsavieno". Konkrētais jautājums ir par to, kā savietot zvērojošām acīm pausto feministisko retoriku ar sieviešu tiesības apspiedošu režīmu atbalstīšanu. Vai vari minēt kādu piemēru, kā tas varētu izskatīties praksē?
Labākai uzskatāmībai. Rietumu liberālais režīms, kas apkaro antisemītismu un rasismu, draudzīgi spiež roku citam režīmam, kur pēdējais tiek cieti un metodiski katru dienu īstenots praksē. Vēl pat par godu vizītei uzrota sev uz piedurknēm svastikas un braši heilo Ajatollai ienākot.
Vispār neredzu problēmu, varbūt ne izcils piemērs, bet normāls. Sieviešu tiesības ir savā ideju un varas areālā praktizējam lieta, šeit runa par ārpolitiku. Nedomāju, ka idejas ir koherenti jāpielieto visās pasaulē vienādi, ja tas pretstatā pārstāvētas ideju kopas/valsts utt. ārējām interesēm.
Par kuru piemēru tu runā - to par antisemītisma apkarošanu, apkaroties ar svastikām vai kādu citu? Šodienas ziņas piedāvā vēl citu variantu - humānisti varētu pieteikties palīgos ajatolam Ahmad Alamolhoda sadalīt gabalos britu vēstnieku, ja reiz garīgajam vadonim tāda kāre radusies.
Bet varbūt tev ir kāds savs reāls piemērs? Kā jau minēju, Tevis rakstītais postā ir +-ok piemērs kā jādarbojas reālpolitikai. Paliek tikai jautājums par tēla izstrādi uz iekšu, un āru.
Antisemītismam tomēr nav tiešas saistības ar feminismu, tāpēc komentēt ārpus konteksta neredzu jēgu. Bet par to, ka var pārliecināt ar atbilstošu tēlu, tev taisnība, un zviedru vientieši tam ilgstoši bijusi ļoti pateicīga mērķauditorija. Domāju, ka tas vairs tik labi nesokas tikai tāpēc, ka dažādu islāmisma izpausmju akceptēšana kļuvusi pārāk uzskatāmi redzama arī attiecīgo "feministu" iekšpolitikā un tēla veidošanu arvien vairāk ietekmē arī ziņu avoti ārpus meinstīma medijiem.
Es teiktu +- 0 stāvoklis, negribētu to apzīmēt kā pozitīvu=īpaši vēlamu. Bet faktiski jau ieskicēju pašā pirmajā komentā -"Parasti jau tomēr efektīvas sadarbības vārdā ar svešu dziesmu grāmatu citā baznīcā nelien. Ja vien nav ideāls par absolūtu idejas realizāciju vispasaules mērogā, tagad un uzreiz. Un šī jau ir interesanta psihes pozīcija, vismaz viegla disfunkcija.
Ja protestētāji bijuši Zviedrijas pilsoņi - jā, nekonsekvence, bet ja tā gana maza politiskā spēka elektorāta daļa(un visdrīzāk nav arī šo "kreisi liberālo" ideju atbalstītāja), tad ārlietu resora izvēle neliekas pārsteidzoša. Citādi ideja no funkcijas dzinējspēka kļūst par sprunguli. Tas tā īsumā. Bet garā forma man nav rakstveids. Feminisms no feminisma, kā zināms, atšķiras, zviedru feminisma galvgalis ir šādi zvērojošs... pret dāņiem ;) - https://www.youtube.com/watch?v=L5ETiMA
Pie tam šī valdība ir pavisam oficiāli sevi pasludinājusi par feministisku valdību.
Tur nav vajadzīga nekāda intervence no ārpuses, režīms pats sabruks zem sava svara, to saprot arī Irānas konkurenti reģionā, un patreizējā situācijā ir noziedzīgi ar vājiem argumentiem turpināt šo režīmu balstīt.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||