Vasara un dūmi -

Par kuru piemēru tu runā - to par antisemītisma apkarošanu, apkaroties ar svastikām vai kādu citu? Šodienas ziņas piedāvā vēl citu variantu - humānisti varētu pieteikties palīgos ajatolam Ahmad Alamolhoda sadalīt gabalos britu vēstnieku, ja reiz garīgajam vadonim tāda kāre radusies.
Bet varbūt tev ir kāds savs reāls piemērs?

(Reply) (Parent) (Thread)

Kā jau minēju, Tevis rakstītais postā ir +-ok piemērs kā jādarbojas reālpolitikai. Paliek tikai jautājums par tēla izstrādi uz iekšu, un āru.

Antisemītismam tomēr nav tiešas saistības ar feminismu, tāpēc komentēt ārpus konteksta neredzu jēgu.

(Reply) (Parent) (Thread)

Kas ir tas pozitīvais, kā dēļ tev tas šķiet ok?

(Reply) (Parent)

Bet par to, ka var pārliecināt ar atbilstošu tēlu, tev taisnība, un zviedru vientieši tam ilgstoši bijusi ļoti pateicīga mērķauditorija. Domāju, ka tas vairs tik labi nesokas tikai tāpēc, ka dažādu islāmisma izpausmju akceptēšana kļuvusi pārāk uzskatāmi redzama arī attiecīgo "feministu" iekšpolitikā un tēla veidošanu arvien vairāk ietekmē arī ziņu avoti ārpus meinstīma medijiem.

(Reply) (Parent) (Thread)

Es teiktu +- 0 stāvoklis, negribētu to apzīmēt kā pozitīvu=īpaši vēlamu. Bet faktiski jau ieskicēju pašā pirmajā komentā -"Parasti jau tomēr efektīvas sadarbības vārdā ar svešu dziesmu grāmatu citā baznīcā nelien. Ja vien nav ideāls par absolūtu idejas realizāciju vispasaules mērogā, tagad un uzreiz. Un šī jau ir interesanta psihes pozīcija, vismaz viegla disfunkcija.
Ja protestētāji bijuši Zviedrijas pilsoņi - jā, nekonsekvence, bet ja tā gana maza politiskā spēka elektorāta daļa(un visdrīzāk nav arī šo "kreisi liberālo" ideju atbalstītāja), tad ārlietu resora izvēle neliekas pārsteidzoša. Citādi ideja no funkcijas dzinējspēka kļūst par sprunguli.

Tas tā īsumā. Bet garā forma man nav rakstveids.

(Reply) (Parent)