hi hi.. bet vēl trakāka atbilde būs - vienā tusā, galīgā lopā :D

tādas lopā būšanas var jau labāk noklusēt. tusā izklausās vēl normāli. bet, ja saka - čatā, internetā - tas gan ir tik dīvaini.. :)

nē, vajag obligāti pieminēt, ka biji pjanijs v zhopu :) tā teik, lai bērni zin ;D

un no vecākiem noskata labu piemēru? :D

uhu.. lai zin kā dzīvē tas notiek :D

notiek jau visādi.. :)
domā lopā i forši iepazīties? tur jau nekā nevar saprat, ka'saka - tad jau visas sievietes liekas skaistas :D

hmzz.. man tā sanāca ar savējo sievieti iepazīties.. vispar nesūdzos.. skaista, gudra un mīļa.. bet labāk, protams, ir skaidrā iepazīties :)

... un bērni vīlušies novilks - tāpat kā visi??? :D

:D
bet tiešām, tāda paliek mūsu realitāte..
darbu atrod inetā, viesu namu arī, draugus, vīrus internetā..
labi, ka bērnus paši vēl var radīt :)

A kas - normāli: cits iepazīstas, noceļot telefonu un piezvanot uz dullo. ;))

arī var gadīties..
bet tomēr - Tu runājies ar īstu cilvēku, dzirdi balsi.
bet kas tad ir inets? elektronika. daudzi jau paspējuši nosaukt par virtuālo realitāti. bet nevajag jau sevi mānīt. kas tad te reāls. teksti, bildes..

Ejejej, nevajag jau uzreiz nost šauties! ;)) man, par provi, verbālā saskarsme ir mocības, sliktās dzirdes dēļ. a šitā - pašā laikā.

tās jau tikai bildes..
vizuālais tēls, kas tiek radīts..
lai es šautos nost, ha! man bail no asinīm..

Redz, es jau par to pašu:))
Bet nu mēs sakam, ka pie Dailes teātra, un tas jau arī nav ļoti melots:))

Nujā, tas "pie" ir stiepjams jēdziens. visa pasaule atrodas pie Dailes teātra. ;))

:D
bet vispār ir bijušas dažas ne pārāk veiklas situācijas, kad senči jautāja, kur mēs sapazināmies. mana mamma jau neko, saprot, kas ir inets un zina, ka es tur esmu saraxtījusies un tā..
bet jamā senči.. man liekas, viņi tā arī nav sapratuši, kur un kā mēs īsti iepazināmies :D

Iestāsti, ka kapsētā! ;))) Wot ij būs "dying bride"...

To, kāpēc Dying Bride, es reiz raxtīju šeit.. Tas nav nejauši..

Ja godīgi, neatradu, kurā vietā tas nobēdzināts. ;))

Arī fakts, tomēr tur mēs nudien pirmo rezi satikāmies, un vai tad ir jāiedziļinās faktā, ka randiņš tika sarunāts čatā... Galu galā kam rūp tās 10min, kas tika pavadītas inetā:))

sanāk visus mānīt.. :)
bet man jau patīk, ka visi zina patiesību.
mēs nemaz speciāli nepazināmies, Viņš pavisam nejauši atsūtīja man meilu ;)))
(domā Viņa senči zina, kas ir meils, un noticēs, ka netīšām?) :D

Nu nav jau ta, ka mes baigi melojam- ja prasa (un cik gan daudzi prasa... ) pasakam, ka pie dailes teaatra, un tad jau prasa taalaak- uz kadu izraadi gaajaat:)) Un tad naakas atzities:)

.. ka uz izrādi tajā vakarā tā arī neaizgājāt :)))

eu eu eu, par shito netiisho mailu suutiishanu po podrobnjeje - man arii liidziix ziepju staasc :D

nu tā..
mans darba meils ir piereģistrēts vairākās listēs.un meilā ir mans vārds un uzvārds. Tās ir tāds pats kā vienai Fabrikas dalībniecei un tagad diezgan populārai meitenei Latvijā. Tad nu džeks to meilu bija piefiksējis un loģiski bija radušās asociācijas ar to Fabrikas meiteni. Nu un joka pēc atsūtīja uz manu meilu tādu dikti īpatnēju tekstu -tipa, vai atceries, kā mēs ar Tevi Holivudā tajā tusiņā dzērām mango kokteili, blablabla. Nevarēju saprast, kas tas par sviestu - atbildēt vai dzēst laukā. Nekādus iepazīšānās sludinājumus nebiju likusi, nemaz i negribēju iepazīties, turklāt manu meilu zināja tikai tuvākie draugi, jo tikko biju sākusi strādāt tajā darbā.
Nu bet es uzrakstīju (paldies Dieviņam) :)
Un tā vārds pa vārdam.. Jutu ko īpaši suģestējošu.. Apmainījāmiesar bildītēm. Un pēc 10 dienām kopš pirmās vēstules bija pirmais randiņš. Ak Dies, rokas kājas trīcēja! :)
Kad pirmoreiz viņu tad redzēju, pie sevis padomāju - tādu es gribu sev vīru..
Redz, kā viss piepildās.. :)))))