:D bet vispār ir bijušas dažas ne pārāk veiklas situācijas, kad senči jautāja, kur mēs sapazināmies. mana mamma jau neko, saprot, kas ir inets un zina, ka es tur esmu saraxtījusies un tā.. bet jamā senči.. man liekas, viņi tā arī nav sapratuši, kur un kā mēs īsti iepazināmies :D
neticēšu.. :) doma tāda - ka neesmu līgava tam īstajam. tādēļ mirstošā. vispār ņemc no grupas ar nosauk. My Dying Bride. Sākumā patika, kā skan tas vārdu salikums, tad jau pieradu.. Un tad jau radās arī skaidrojums iz dzīves..
nē, nu tā jau akurāt nau :) ai, garšs stāsts! nelaimīgas mīlestības, kuras nevar aizmirst un salauztās sirdis.. neinteresanti, karoč :) turklāt man kā dzejniecei, kas parasti raksta baigās skumjas, piestāv tāds tēls.. :)
Normāli... man jau šķiet, ka tā ir veltīga laika nosišana, pats tādam periodam esmu cauri izgājis. Bet toreiz es sapratu vienu banālu patiesību - mirušajiem jāaprok savi mirušie. Dzīve turpinās un kāda tā būs, tas 90% atkarīgs no Tevis pašas. Atmiņas ir visvērtīgākais, kas vien Tev ir, bet tāpēc jau tās nav vislaik jāpārcilā.
nu ne tā! es, kad rakstu, tad iejūtos tajās sajūtās. citādi grūti uzrakstīt kaut ko. vajag emocijas, kādu skumju, lai varētu vārdus savirknēt.. pēc būtības nemaz neesmu skumjš cilvēks, tieši otrādi! :)
tad tas arī ir saistīts ar skumjām! :) ja i kādreiz laiks, pameklē Delfi Esplanādē arhīvā manus darbus. Šogad gan tie ir bijuši maz, bet iepriekšējos gados ļoti bieži, gandrīz katru dienu. Ne velti man i arī fani, turklāt džeki, kas vecāki par mani.. :)
bet vispār ir bijušas dažas ne pārāk veiklas situācijas, kad senči jautāja, kur mēs sapazināmies. mana mamma jau neko, saprot, kas ir inets un zina, ka es tur esmu saraxtījusies un tā..
bet jamā senči.. man liekas, viņi tā arī nav sapratuši, kur un kā mēs īsti iepazināmies :D