es k.kā pēdējā laikā ar par šo jautājumu aizdomājos. Kas attiecas uz mani, ja mani otrs cilvēks krāptu, tad es gribētu - to zināt, tb lai viņš atnāk un godīgi pasaka, jā ir tā un tā. vienīgais es vienmēr pajautāšu kādēļ viņš ir spēris šādu soli un arī uz to es gribētu dzirdēt patiesu kaut arī iespējams rūgtu atbildi... priekš manis, kā personības daudz vairāk nodarīs pāri ar to, ka klusē, nav godīgs...

Bet, ja klusē, Tu jau arī neko neuzzini :) Tur tas āķis..
Mana atbilde uz šo laikam būtu atkarīga no tā, kādas attiecības man ir ar šo cilvēku. Ja vienkārši paziņa-mīļākais, tad pofig, bet, ja Lielā Mīla, tad.. Tad šādu gājienu gadījienā parādītu durvis bez liekām pārrunām. Tā man liekas. Nez.

Nezināt, Tu nevari mūžīgi..
un jo vēlāk tas uzpeldēs jo sāpīgāk.
protams, piedot mīļākajam ir daudz vieglāk nekā sirdsmīlētam cilvēkam. Bet tad tikai jāsaprot vai mīlējāt abpusēji?..
Sāp nežēlīgi, bet .. ne vienmēr ir vērts atteikties no mīlestības otra dumības/kļūdas dēļ, jo diemžēl bieži dzīvē ir tā, kamēr gludi, mēs nedomājām, bet kad reāli varam vai esam zaudējuši saprotam, ko mums tas nozīmē/ēja un cik ļoti pietrūks..
nav tik vienkārši sāpēs un aizvainojumā pateikt - nē - tam ko mīlī, ja otrs arī mīl....
Ahh! Mīlestību pazīst retais, tā arī piedot un pārkāpt savam milzu EGO tikai retais spēj.

sapléstu krüzi var salìmét,var izlikties,ka neredz plaisu,bet shì krüze nekad nebüs vairs kä jauna. laikam esmu kategoriska un maksimäliste,bet nespétu turpinät ar cilvéku,kurs ir kräpies. zaudétu vélmi sevi visu ziedot un visdrìzäk säktu pati staigät. visu vai neko. vismaz man tä.

Tu esi pārāk jauna vai nepieredzējusi, lai saprastu mani. Es kādreiz domāju tāpat kā Tu..
Vienreiz mani mīlēja, es nē, bet bijām kopā, mani piekrāpa... un sāpēja šausmīgi... es nesapratu kā var tā, ja mīli pat dzērumā kā var piekrāpt..??!!!! Gribēju skriet prom, gribēju nomirt, tik ļoti sāpēja nodevība..., bet tomēr neaizskrēju, mēs pašķīrāmies daudz vēlāk, kad sapratu, ka nekad tā īsti neesmu viņu mīlējusi un ka tās nav manas attiecības. Pirms pāris gadiem es mīlēju, mani nē, bet lika domāt, ka esmu šausmīgi vajadzīga un ka nekur jau tās jūtas ar laiku neizpaliks. Mums negāja gludi, un ar laiku es sapratu, ka kaut kas nav tā. Tikai es mīlēju tik ļoti, ka negribēju pieņemt acīm redzamo. Vienreiz es tik ļoti piedzēros, ka pārgulēju ar citu, ne es to gribēju, ne man to vajadzēja, es pat neatceros kā viņš izskatījās, tikai faktu. Bija drausmīgi apzināties, ka esmu rīkojusies pretēji saviem principiem un trakākais sirdij... Mēs izšķīrāmies un nedaudz vēlāk es tikai bijušajam istāstīju šo notikumu, tad nespēju. Tikai tad sapratu, ka dzīvē var gadīties visādi. Šodien vairs neesmu tik kategoriska, kas gan nenozīmē, ka akla. Darītu visu, lai nekas tāds vairs neatkārtotos, jo zinu, ko nozīmē mīlēt, ko nozīmē, kad Tevi krāpj un kad esi piekrāpis pat negribot.
Mīlestība ir tik liela vērtība, lai to tā vienkārši izlaistu no rokām...
Nezinu, vai mani saprati, nav svarīgi.. esmu runājusi... :)
sirds Tev pati pateiks pareizo atbildi, neuzvel visu prātam.

Jā, un vēl .. plaisa ir neiedomājami liela, bet ne nepārvarama, kad ir vērts turpināt, kas gadās ļoti reti.
Un cilvēks nav krūze.

gan jau büsu gana pieredzéjusi. katram mums sava pieredze. manéjä-lai kädas nebütu lieläs mìlas, ir arì nepiedodamas sitäcijas. tä ir bijis man. mìlestìbas värdä neesmu ar mieru paciest un piedot visu../man patìk lìdzìbas, tä daudz ko var izprast. paldies, ka padalìjies! :)

es arī par šo jautājumu esmu daudz domājusi. Ilgi man bija pārliecība, ka labāk zināt visu! Bet nu esmu sapratusi, ka manam raksturam piemērotāk būtu nezināt. Ja krāpšana ir sistemātiska un mani nemīlēs, es to jutīšu tā kā tā. Bet, ja tā ir kājas paslīdēšana pēc kāda pamatīga strīda vai totālā bezfillmā, kad kādai citai sievietei tas bijis pašmērķis dabūt manu vīrieti gultā, vai citā līdzīgā situācijā - labāk nezināt, jo vīrs mīl mani un pie skadiras saprašanas empcipnāli un fiziski neko tādu neatļautos.

Tāpēc jau saku, ka viennozīmīgu atbildi uz šo atrast nevaru.. :)

latvija maza
nepataiks vinjsh pateiks kaads cits

shim es pat loti piekrìtu..

reizēm labāk zināt, reizēm labāk nezināt.

Es laikam gribētu zināt, kaut gan tas ļoti, ļoti sāpētu... Patiešām, nevar tā viennozīmīgi atbildēt, kā ir labāk.

Jā, es laikam uz šo atbildētu tāpat..