es arī par šo jautājumu esmu daudz domājusi. Ilgi man bija pārliecība, ka labāk zināt visu! Bet nu esmu sapratusi, ka manam raksturam piemērotāk būtu nezināt. Ja krāpšana ir sistemātiska un mani nemīlēs, es to jutīšu tā kā tā. Bet, ja tā ir kājas paslīdēšana pēc kāda pamatīga strīda vai totālā bezfillmā, kad kādai citai sievietei tas bijis pašmērķis dabūt manu vīrieti gultā, vai citā līdzīgā situācijā - labāk nezināt, jo vīrs mīl mani un pie skadiras saprašanas empcipnāli un fiziski neko tādu neatļautos.

Tāpēc jau saku, ka viennozīmīgu atbildi uz šo atrast nevaru.. :)