Tu esi pārāk jauna vai nepieredzējusi, lai saprastu mani. Es kādreiz domāju tāpat kā Tu..
Vienreiz mani mīlēja, es nē, bet bijām kopā, mani piekrāpa... un sāpēja šausmīgi... es nesapratu kā var tā, ja mīli pat dzērumā kā var piekrāpt..??!!!! Gribēju skriet prom, gribēju nomirt, tik ļoti sāpēja nodevība..., bet tomēr neaizskrēju, mēs pašķīrāmies daudz vēlāk, kad sapratu, ka nekad tā īsti neesmu viņu mīlējusi un ka tās nav manas attiecības. Pirms pāris gadiem es mīlēju, mani nē, bet lika domāt, ka esmu šausmīgi vajadzīga un ka nekur jau tās jūtas ar laiku neizpaliks. Mums negāja gludi, un ar laiku es sapratu, ka kaut kas nav tā. Tikai es mīlēju tik ļoti, ka negribēju pieņemt acīm redzamo. Vienreiz es tik ļoti piedzēros, ka pārgulēju ar citu, ne es to gribēju, ne man to vajadzēja, es pat neatceros kā viņš izskatījās, tikai faktu. Bija drausmīgi apzināties, ka esmu rīkojusies pretēji saviem principiem un trakākais sirdij... Mēs izšķīrāmies un nedaudz vēlāk es tikai bijušajam istāstīju šo notikumu, tad nespēju. Tikai tad sapratu, ka dzīvē var gadīties visādi. Šodien vairs neesmu tik kategoriska, kas gan nenozīmē, ka akla. Darītu visu, lai nekas tāds vairs neatkārtotos, jo zinu, ko nozīmē mīlēt, ko nozīmē, kad Tevi krāpj un kad esi piekrāpis pat negribot.
Mīlestība ir tik liela vērtība, lai to tā vienkārši izlaistu no rokām...
Nezinu, vai mani saprati, nav svarīgi.. esmu runājusi... :)
sirds Tev pati pateiks pareizo atbildi, neuzvel visu prātam.