Pastaiga...
Naktī sēdēt augstu torņa galā uz redelēm un malkot karstu tēju ir ņamm... 360 grādi mežos vien, aiz kuriem šur tur pa kādam civilizācijas radītam spīdulim... tas nekas, ka konstrukcija tā manāmi šūpojās... tur bija drošāk, nekā lejā, kur bija visas iespējas saskarties ar plosīgu skaņu izdvesošiem nenosakāmas izcelsmes radījumiem... tie mums tuvojās, nopakaļus...