Šodien izskrēju cauri Imantas meža pavasarim. Vispirms iemetu ačtelē ģimeņu kopas, kas no kooperatīvā masīva stiepj mežā Cēsu sešpakas, minerālūdeņu pudeles un sveramos cepumus. Daži labi atvilkuši mobilo grillu un sasēduši ielokā cepina sašliku un neprātīgi sprauslo. Visas malas pilnas ar suņiem un to staidzinātājiem. No kāda kverkšķa mukdams biju spiests sprukt kaut kādos brikšņos, kur nu ložņāju cauri zaru zariem kā tāda bitīte. Pēc mirkļa attapos purvājā un piesmēlu kājas, bet kad tiku no tā laukā, manam skatam pavērās kāda pensionāre, kas ar celofānu ņēmās attīrīt savus zābīšus no ekskrementiem. Tālāk pa to pašu meža stigu sastapu pirmo tauriņu un uzsmaidīju. Saulaina vasara, lai nu tā būtu.