Hashz ([info]hashtreck) rakstīja,
@ 2010-02-12 01:43:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:philip glass - facades

Vienatnē skrienot pa veloceliņu gar dzelzceļu, mani jo īpaši aizrauj garāmbraucošu vilcienu saceltie sniega virpuļi. Nu sevišķi tāda pūderaina, tikko uzsniguša sniega. Apburts veros tajos kā transcendentu rēgu neprātīgā dejā. Tādos mirkļos šķiet, itkā neznokurienes plaši vaļā ir bērna acis un dvēsele par sprīdi palecas. Bērnībā man ļoti patika ar vecākiem iet uz tuvējo dzelzceļa staciju vienkārši skatīties kā brauc vilcieni. Es zinu skaistu bērnību, un zinu mīlestību, par to man nav žēl paraudāt.
Starp jaunu piedzimšanu un nomiršanu, es un mana apcere.



(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
(komentārs tiks paslēpts)
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?