AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA

1:43am: Vienatnē skrienot pa veloceliņu gar dzelzceļu, mani jo īpaši aizrauj garāmbraucošu vilcienu saceltie sniega virpuļi. Nu sevišķi tāda pūderaina, tikko uzsniguša sniega. Apburts veros tajos kā transcendentu rēgu neprātīgā dejā. Tādos mirkļos šķiet, itkā neznokurienes plaši vaļā ir bērna acis un dvēsele par sprīdi palecas. Bērnībā man ļoti patika ar vecākiem iet uz tuvējo dzelzceļa staciju vienkārši skatīties kā brauc vilcieni. Es zinu skaistu bērnību, un zinu mīlestību, par to man nav žēl paraudāt.
Starp jaunu piedzimšanu un nomiršanu, es un mana apcere.

3:30am: tu visu laiku satiec nepareizos cilvēkus, ar tevi visu laiku notiek nepareizās lietas,
taču ilgtermiņā (pat pārskatāmā) šķiet, ka tieši tas arī ir vislabākais variants,
bezmaz kā ideālais mācekļa ceļš, pa kuru nokļūt līdz apjēgai par patiesi svarīgo.

lauzies caur uguni un ūdeni, lauzies caur kārtējo ego pašapmāna layeri,
līdz saproti, ka visas šīs tik vitālās iepriekš labi zināmās zināšanas ir bijis fuflo.
te nu bieži vien ar dzīves gudrībām un svēto rakstu studēšanu vis nepietiek.

kad esi pavisam kails, ieskaties sevī.