|
Taisījos iet laicīgi gulēt, bet izgāju ārā ap deviņiem un tikai pusnaktī ienācu iekšā. Burrrrvīgs vakars. Vispirms pabaroju odus, bet vēlāk to vairs tikpat kā nemaz nebija, laikam paēduši aizgāja gulēt. Minka kompānijas pēc iznāca līdzi ārā, lai pajoņotu pa dārzu, kamēr biju pievērsies smaidīgai sarunai un pēc tam debess ķermeņiem.
Es tikai nesaprotu maijvaboles. Dabā taču viss ir perfekts. Evolūcija feilerus drīz vien eliminē. Bet maijvaboles. Kāpēc tās ir tādas? Kāpēc tās lido tik smagi? Kāpēc tās triecas lapās, zaros un mājas sienā? Ja tās tumsā neredz, kāpēc tās lido tumsā? Kāds dabai bija funktieris ar maijvabolēm?
Bet tur – augšā.. Venēra kļūst gan mazāka, gan lielāka vienlaikus – tā tuvojas Zemei, bet reizē arī samazinās tās apgaismotā daļa, tā dilst. Paradokss – jo mazāka Venēras apgaismotā daļa, jo spožāka tā ir pie debesīm. Skatoties no Zemes, Venēra ar katru dienu arvien vairāk tuvojas Saulei, līdz 6. jūnijā tā būs tieši priekšā Saulei – būs Venēras tranzīts. Ļoti ceru, ka tā būs diena bez mākoņiem. Varbūt pat sarīkošu kādu publisko pasākumu ar Saules vērošanu, jo nākamā tāda iespēja būs tikai pēc 105 gadiem, var nesagaidīt.
Saturns kā vienmēr smuks – gredzenu karalis. Tas gan kļūst mazāks, jo attālinās no Zemes, tomēr, pat neskatoties uz gaišajām debesīm, izdevās saskatīt piecus pavadoņus. Interesanti, ka tas tikai 10° augstāk par Venēru, bet redzamība krietni labāka – Kasini sprauga pavisam skaidri redzama. No 1.3 miljardu kilometru attāluma. :))
Vēl bija Mēness, bet nu.. Mēness ir Mēness, ko tur.
Bilžu gan nebūs, man vēl nav vajadzīgo skilu, rokas dreb un vissirslikti. Tikai īss video ar Venēru, jo tā drīzumā pievērsīs sev lielu uzmanību (sievietes..).
Vēl es vienkārši ilgi sēdēju un neko nedarīju. Man laikam viss patīk.
|
